“One day in history”
“2011. gada 22. jūlijā Oslo automašīnas sprādzienā, kurā bija ievietota bumba, tika bogalināti 8 cilvēki. Pēc dažām stundām Ūteijas salā tikai nošauti 69 jaunieši. Aptuveni 500 jaunieši slaktiņā izdzīvoja. Vairāk kā puse cietušo bija jaunāki par 18 gadiem. Viņu dzīve turpinās – viņi iet uz skolu, izklaidējas ar draugiem, iemīlas, katru nakti iet gulēt un pamostoties no rīta ieskatās spogulī. Bet kaut kas ir mainījies… Jaunieši mēģina sadzīvot ar savām rētām – fiziskām un emocionālām – no kurām dažas nekad nesadzīs..”
Šis ir norvēģu fotogrāfes Andreas Gjestvangas (Andrea Gjestvang) projekts par Norvēģijas slaktiņa izdzīvojušiem jauniešiem un to, kā viņi dzīvo šodien.. VIDEO:
Lūk, daži jauniešu citāti par notikušo:
“Es vairāk neticu svešiniekiem. Es nebaidos no viņiem, vienkārši ir sajūta, ka kaut kas var notikt.
Bet es cenšos uz visu skatīties pozitīvi. Lai kas arī notika agrāk, tas jau ir noticis.” /Ilva Švenke, 15 gadi/
“Es ļoti labi atceros nakti uz 22. jūliju, es sēdēju teltī kopā ar 3 zēniem un viņi man mīļi dziedāja šūpuļdziesmas. Viena no viņiem vairāk nav!” /Ida-Karolina Broholm, 21 gads/
“Līdz rudenim manas brūces sadzija, bet galvā sāka darīties trakas lietas. Es jutu sevī tukšumu un nogurumu. Pirmo reizi es raudāju decembrī. Man palika bail, ja sāka zvanīt telefons, ja redzēju policistus…” /Eirina – Kristina Kera, 20 gadi/