Ir kāds joks, kas vēsta, ka vīrietis visu salabos.., tāpēc nav jēgas viņam to atgādināt pusgadu. Teica, ka salabos, tad salabos.. Iespējams, arī šī stāsta galvenais varonis tā bija apgalvojis – ka nomainīs lampiņu, ka salabos ledusskapja durvis, kā arī nomainīs pakāpienus pie ieejas durvīm.. Bet sieva to nemitīgi atkārtoja, tādējādi sadusmojot vīru.. Tomēr šī stāsta morāle – džekiņ, labāk salabo uzreiz, kad sieva to lūdz..
Lūk, maza epizode vīra un sievas ikdienā:
“Vīrs skatījās futbola spēli. Pie viņa pienāca sieva un sacīja:
– “Mīļais, tu varētu nomainīt lampiņu koridorā. Tā jau vairākas nedēļas mirgo.”
Vīrs lielās dusmās atbildēja:
– “Ko? Lampiņu? Tu domā, ka es esmu kaut kāds elektriķis!? Liecies mierā!”
– “Tad varbūt tu salabosi ledusskapja durvis. Tās neveras ciet.”
– “Nu, kāds ledusskapis!? Vai tad es esmu no ledusskapju labošanas kompānijas. Vai man kas tāds ir uz pieres rakstīts!? Pazūdi!”
– “Skaidrs. Pakāpieni pie ieejas durvīm ir jānomaina. Vai tu to varētu izdarīt?”
– “Nu, bāc! Man uz pieres ir rakstīts, ka es esmu galdnieks? Negribu es neko labot! Tu man esi pieriebusies! Viss! Es eju uz bāru!”
Pāris stundas vīrietis pavadīja bārā. Dzēra vienu alkoholiskā dzēriena glāzi pēc otras. Pamazām viņš sāka justies vainīgs sievas priekšā un nolēma atgriezties mājās, atvainoties un izdarīt visu, ko viņa lūgusi. Tuvojoties savām mājām, vīrs pamanīja, ka pakāpieni pie ieejas durvīm ir nomainīti. Koridorā spuldzīte deg kā jauna, un arī ledusskapja durvis var aizvērt..
– “Mīļā, kas to visu salaboja,” vīrs neizpratnē jautāja.
– “Kad tu aizgāji uz bāru, es izgāju ārā, apsēdos uz sliekšņa un raudāju. Garām gāja vīrietis un jautāja, kas ir noticis. Es viņam visu pastāstīju.. Vīrietis sacīja, ka visu salabos, ja es ar viņu pārgulēšu vai izcepšu kūku.”
– “Un kādu kūku tu viņam izcepi?”
– “Tu ko!? Man uz pieres rakstīts – konditore!?”
Avots: g8ozd.ru