Kāda ģimene 17. janvāra pusnaktī devās uz Jelgavas slimnīcas Dzemdību nodaļu – sievai sākās dzemdības. Tomēr piedzīvotā mediķu attieksme un nekompetentā aprūpe priecīgo notikumu padarīja ne vien neciešami smagu, bet arī bērniņa veselības stāvoklis nav nostabilizējies. Ģimene savu piedzīvoto izstāsta delfi.lv.
Aleksejs stāsta, ka sievai pienāca dzemdību laiks, un viņi abi 17. janvārī ap pusnakti ieradās Jelgavas slimnīcā. Ārsti veikuši apskati un pateikuši, ka vēl jāgaida, un aizveduši abus uz palātu. “Sievai jau bija sāpes. Viņa kliedza un drīz jau ieradās personāls, paziņojot: “Nekliedz, te visi guļ!”.” Ik pēc kāda laika kāds gan ienācis, “uzmetis acis”, bet, nekādu apskati neveicot, tā arī aizgājis.
“Ap pulksten 5 sievai uzlika sistēmu, lai stimulētu dzemdību ātrāku norisi, bet tad atkal ārsts žigli bija prom. Ap pulksten 7 sieva sāka skaļi kliegt, sāpes bija neizturamas, tad it kā pieslēdza aparātu, lai paskatītos, kā mazais jūtās. Atskrēja daktere X (uzvārdu neminēsim) un saka: “Ko tu te kliedz?!” Sieva atbild, ka sāp. Ārste: “Tev vēl nekas nenotiek”. Sieva vairs nevarēja sev rast mieru, burtiski lūdzās, lai kāds veic apskati. Tad tā pati daktere tomēr apskatīja un uzreiz izskrēja no palātas, vēl pasakot: “Tu dzemdē.” Mani izdzina ārā koridorā, sāka saukt pārējo personālu. Blakus zālē arī kāda sieviete dzemdēja, no turienes arī visi saskrēja pie manas sievas,” tās dienas notikumus atceras Aleksejs.
“Pulksten 7.37 piedzima mans dēls. Es tur ārā stāvēju un nedzirdēju mazā kliedzienu, kamēr to saklausīju no blakus zāles. Uz maniem jautājumiem visi, kas ik pa laikam gāja iekšā un ārā, tik atteica: “Pagaidi.” Tikai kādu pusotru stundu pēc dēla piedzimšanas man vispār pateica par faktu. Kā izrādījās, sievai četras reizes tika pielietots vakuums, lai bērnu burtiski “izsūktu” ārā, un vēl divas reizes miesās dūšīgas medmāsas viņai gūlās uz vēdera. Bērnu pēc tam aizveda uz citu nodaļu, ielika inkubatorā, bet mums ar sievu neviens tā arī neko nepateica. Tikai bērnu ārsts Y (uzvārdu neminēsim) sievai uzbrēca: “Ja nemāki dzemdēt, vismaz izspied kādu piena pili!” Mēs abi saskatījāmies un pat apmulsām no šāda teksta. Tik rupji tas skanēja no bērnu ārsta puses… Tas pats ārsts norādīja, ka sieva esot gandrīz nosmacējusi bērnu, neprotot dzemdēt un vakuums nekādā veidā nekaitējot,” stāsta Aleksejs.
Aleksejs uzsver, ka līdz pat pulksten 13 neviens viņiem neko nav teicis un skaidrojis, kas notiek ar mazulīti, kamēr viņš neesot sācis taisīt skandālu. Tas gan īpaši neesot līdzējis, bērnu ārsts saucis kaut kādas atzīmes, ar kurām bērns novērtēts. Mazulītim bijuši krampji, un vecāki sākuši teikt, ka viņš jāved uz Rīgu, uz ko bērnu ārsts atbildējis visai nievājošā tonī: “Ko jūs iedomājoties. Katrai pilsētai ir sava slimnīca, Rīga nevarot uzņemt visu Latviju un visus, kas to iegrib.” Viņi līdz pēdējam negribēja iesaistīt Rīgu, tikai pēc maniem uzstājīgajiem pieprasījumiem ap pulksten 16 mums atbrauca pakaļ mašīna ar speciālu aparātu, kurā ielika manu dēliņu. Sieva palika Jelgavā, es braucu līdzi mazajam.
«Pulksten 17 mēs ieradāmies Bērnu slimnīcā. Bērns tika ievadīts mākslīgajā komā. Kā teica ārsti, viņš atrodas morfija ietekmē un viņam speciāli tajā aparātā tika uzturēta zema ķermeņa temperatūra, ap 33, 2 grādiem, lai labāk saglabātos un atjaunotos visas galvas smadzeņu funkcijas. Tā man skaidroja,” saka Aleksejs.
“Tā es katru dienu braukāju no Jelgavas uz Rīgu, ārsti Bērnu slimnīcā nedeva veltas cerības un arī situāciju nedramatizēja, tikai sakot: “Lūdziet Dievu.” Esmu ļoti pateicīgs Bērnu slimnīcas ārstiem, kuri visu izskaidroja, lūdza arī man izstāstīt visu, kas notika bērna dzimšanas brīdī. Tā dēls reanimācijā nogulēja nedēļu, bet pēc tam vēl nedēļu parastajā nodaļā. Ārsti, tāpat kā mēs, vecāki, ceram, ka viss būs labi, bet sekas tomēr nevar paredzēt. Tagad mums nozīmēta konsultācija pie neirologa,” stāsta Aleksejs.
Bērna tētis ir sašutis par notikušo.
“Pirmkārt, tik rupja attieksme no personāla, tas nav pieļaujami. Nemākot dzemdēt! Šis mūsu ģimenē ir otrais bērns, ļoti, ļoti gaidīts. Tikai atšķirība, ka pirmajā reizē slēdzām līgumu ar vecmāti. Šoreiz līguma nebija. Manuprāt, šādus līgumus vispār vajadzētu atcelt. Tā ir vistīrākā korupcija. Ja ar līgumu tev visi gatavi pat zeķes izmazgāt, tad bez līguma – ir tā, kā mums bija. Bet ārsti taču nāk uz darbu un saņem algu, tad kāpēc viņi nepilda savus pienākumus?!
Otrkārt, ja tiek izmantotas šādas metodes kā vakuums, tad slimnīcā jābūt arī aparatūrai, kas palīdz likvidēt šīs metodes radītās sekas. Iedomājieties, zīdaiņa galviņa taču ir tik mīksta, viegli ievainojama.
Treškārt, sievai vispār vajadzēja ķeizargrieziena operāciju taisīt viņas ķermeņa aprišu dēļ, jo dēls bija paliels – ap 3800 gramu. Tāpat dzemdību sarežģījumus jau varēja paredzēt dzemdību sākumposmā. Vēl viens fakts, kas bija acīmredzams un jūtams – dzemdības notika pirms pulksten 8, kad slimnīcā notiek personāla maiņa. Iespējams, mūsu daktere X steidzās uz mājām, savus bērnus kaut kur vest, bet kāpēc mums, manai ģimenei, radiem, draugiem, kuri ar mums līdzpārdzīvoja, ir jācieš tikai tādēļ, ka viens cilvēks kaut kur steidzas? Gan iepriekšējās reizēs, kad nācies būt šajā slimnīcā, gan šoreiz kaut kā šķiet, ka visiem prātā ir tikai nauda. Mēs joprojām ar sievu vēl nespējam psiholoģiski to visu pārdzīvot. Cik vēl bērnu šādi var ciest? Tādēļ nolēmām par to pastāstīt citiem un noteikti iesim tālāk – sūdzēsimies Veselības inspekcijā,” tā stāsta Aleksejs.
Avots: Focus.lv