Saistībā ar kāda jaunieša nāvi Rīgas 1.slimnīcā tiesa ir piemērojusi nosacītu cietumsodu un aizliegumu nodarboties ar ārstniecību neiroķirurgam Mārim Strazdiņam.
Kā raksta raksta «Latvijas Avīze», 2009.gada 20.martā tolaik 21 gadu vecais Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes students Santis Sapals kopā ar draugiem devies uz Rīgas centru atpūsties un iedzert. Īsi pirms pusnakts netālu no viesnīcas «Latvija» Santim un viņa diviem draugiem ar dzelzs stieņiem nemotivēti uzbrukuši trīs noziedznieki, kuri tajā dienā jau bija veikuši laupīšanu, drīz tika noķerti un notiesāti ar bargiem cietumsodiem gan par šo, gan citiem noziegumiem.Pāris minūtes pirms pusnakts Neatliekamā medicīniskā palīdzība saņēmusi izsaukumu par mirstošu vīrieti. Pēc deviņām minūtēm ātrie jau bijuši notikuma vietā un pēc 26 minūtēm Santis ar draugu Kasparu nogādāti tobrīd reorganizācijas procesā esošajā Rīgas 1.slimnīcas uzņemšanas nodaļā, kur dežūrējis neiroķirurgs Strazdiņš. Cietušais jaunietis tobrīd bijis 2,1 promiles reibumā.Sapals slimnīcā nomira, un pēc viņa mātes lūguma, par nāves apstākļiem tika sākts kriminālprocess. 2016.gada 20.aprīlī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina Strazdiņu par vainīgu atbilstoši Krimināllikuma 138.pantam – par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu, kas bija par iemeslu cietušā nāvei. Mediķim piemēroja 12 mēnešu nosacītu cietumsodu un aizliegumu trīs gadus nodarboties ar ārstniecību.
Strazdiņš un viņa advokāts Artis Gabruševs spriedumu pārsūdzēja, un šā gada 21.jūnijā Rīgas apgabaltiesa spriedumā veica nelielas izmaiņas – par diviem mēnešiem samazināja cietumsodu.
Sods mediķim piemērots, jo tiesas ieskatā viņš kavējies ar operāciju, proti, viņš neesot laicīgi iepazinies ar datortomogrāfijas rezultātiem, kas rādījuši, ka operācija jāveic neatliekami, jo vizuāli būtiski ievainojumi neesot bijuši redzami. Mediķis skaidro, ka tonakt nodaļā bijis viens pats ķirurgs, kaut gan vajadzēja būt diviem, līdz ar to trūcis laika. Līdz ar to operācija sākta gatavot pāris stundas vēlāk nekā bija iespējams, kas ietekmēja iespēju glābt jaunieša dzīvību, un viņš miris, nesagaidot operāciju.
Apsūdzība gan uzskata, ka ārsts par savu rīcību melojot – operāciju nemaz neesot sākts gatavot un jaunietis nomiris vēlāk, nekā apgalvojot ārsts, tātad bijis vairāk laika Sapala glābšanai. «Tieši Strazdiņš līdz minimumam samazināja pacienta cerības izdzīvot. Jau izsaukums ātrai palīdzībai bija: cilvēks mirst, kļūst zils! Bet nekas nenorāda, ka ārsts rīkojies vai vismaz centies rīkoties ātri. Tieši kavēšanās lielā mērā noteica letālu iznākumu,» teikusi prokurore Alla Seibute. Tāpat ārstam tiek pārmesta medicīnisko dokumentu labošana, lai slēptu savu vainu.
Sapala ģimene un advokāts Ronalds Rožkalns savukārt apsverot iespēju vēl vērsties pret slimnīcu par zaudējumu kompensēšanu.
Avots: tvnet.lv