Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja, kas pērn saviem darbiniekiem dāsni dalījusi regulāras piemaksas un pat vairāk nekā divarpus tūkstošus eiro lielas prēmijas nevis par konkrētu veikumu, bet vienkārši “atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”, pēc šo datu nonākšanas atklātībā nolēmusi turpmāk neatklāt ziņas ne tikai par treknajām piemaksām, prēmijām un naudas balvām, bet pat par konkrētu kancelejas darbinieku saņemto atalgojumu un tā izmaiņām. Viens no iemesliem šādai rīcībai varētu būt fakts, ka kancelejas “algu fonds” šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, paklusām palielināts par gandrīz trešo daļu.
Piemaksas – privātā dzīve!
Vairākas lappuses garā oficiālā pamatojumā Valsts prezidenta kanceleja, kuru vada pagājušā gada aprīlī Latvijas pasta vadītāja amatu zaudējušais Arnis Salnājs, ir minējusi virkni iemeslu, kāpēc tās darbinieku saņemto piemaksu, prēmiju, naudas balvu un konkrēta atalgojuma turpmāka atklāšana neesot pieļaujama.Norādot uz to, ka “kancelejas nodarbināto personas datu izsniegšana ir vērtējama no sabiedrības tiesiskās intereses viedokļa”, Salnājs min, ka pieprasījumi publiskot informāciju par piemaksām, prēmijām, naudas balvām un konkrēto atalgojumu Vējoņa kancelejas vadības ieskatā esot tikai “zinātkāre”.“Atsevišķas personas vai to grupas zinātkāre, kā arī konkrētu interneta vietņu komerciāla interese nav uzskatāma par sabiedrības tiesisko interesi un nevar kalpot par attaisnojumu tiesību uz privātās dzīves ierobežojumu ārpus dienesta pienākumu izpildes laika,” oficiālajā pamatojumā skaidro Salnājs. Tāpat Vējoņa kancelejas vadītāja ieskatā “plašu konkrētas amatpersonas ienākumu izziņošanu” nevarot uzskatīt par “atalgojuma pamatotības un atbilstības kontroli, kā rezultātā būtu pieļaujama konkrētu kancelejas nodarbināto vārdu un uzvārdu publiskošana”.Pamatā visiem šiem apsvērumiem, kā izriet no oficiālā dokumenta, ir Valsts prezidenta kancelejas pārliecība, ka tās darbiniekiem – gan valsts amatpersonām, gan pārējiem – esot tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, savukārt no nodokļu maksātāju līdzekļiem veiktās izmaksas esot šīs privātās dzīves sastāvdaļa.
Salnājs tāpat pieminējis arī to, ka dāsni prēmēto Vējoņa kancelejas darbinieku “cieņu un reputāciju” esot aizskāruši “privātpersonu komentāri”, kas pievienoti interneta vietnēs publiskotajai informācijai par viņu gūtajiem papildienākumiem. “Vairāki kancelejas darbinieki ir vērsuši uzmanību uz minēto situāciju, norādot uz savu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu un lūgumu darba devējam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi,” skaidro kancelejas vadītājs.
Raksta turpinājums nākamajā lapā!