Nu paaudzes paaudzē ir zināms, ka vecākiem, jo īpaši mammām, savs bērns ir pats, pats. Pat vārnu mamma, apbrīnojot savu mazuli, saka: “Mans krāšņais, baltais putns.”
Šādu pārāk mīlošu ambīciju dēļ bērni bieži cieš. Vecāki redz tikai savu bērnu, un tas arī viss. Bet šis bērns ir cilvēks ar savu, pat ja tas ir atšķirīgs, pasaules redzējums. Viņam ir savs garīgums, savas vērtības, kas parasti nesakrīt ar mātes koncepcijām. Lasīt citu cilvēku vēstules mēs uzskatām par nepieklājīgu rīcību, bet tajā pašā laikā mēs varam atļauties mierīgi ielūkoties mūsu bērnu tālrunī vai apskatīt bērnu klēpjdatora, planšetdatora apmeklējumu vēsturi. Un tas ir tiešs iebrukums bērna personīgajā telpā, bet nez kāda iemesla dēļ mēs to neuzskatām par apkaunojošu rīcību.
Lasi vēl: Krievijā pamests suns veica 200 km, lai atgrieztos mājās. Suņa uzticība!
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk