Attēlā redzamās ēkas trešajā stāvā, Iecavā īrnieks noslepkavoja dzīvokļa saimnieci un līķi turēja uz balkona. Turpat pirmajā stāvā atrodas lombards, kur īrnieki nodeva nozagtās mantas, vēsta portāls “La.lv”.
68 gadus vecajai iecavniecei Tamārai Želudkovai 2016. gads nebija dzīvē tas vieglākais. Kā man stāsta viņas kaimiņi no Iecavas daudzdzīvokļu nama, kundzei bijušas gan ģimenes, gan finansiālas problēmas. Tamāra gan sūdzējusies reti, taču tik daudz kaimiņi zinājuši, ka vīrs, bijušais padomju armijas virsnieks, jau sen kā aizbraucis uz dzimteni Krievijā, dēls dzīvojot Vācijā, meita – tepat Latvijā. Dzīvojusi divistabu dzīvoklī, taču tas bijis ieķīlāts bankā, bet naudu paņēmis dēls. Nomaksājot aizņēmumu, Tamāra reizi mēnesī devusies uz banku, kur atstājusi lielu daļu savas pensijas. Bijis grūti ar iztikšanu, tāpēc pat gājusi ēst vietējā Pestīšanas armijas zupas virtuvē. Daudzus gadus kopusi psihiski slimo māsu, divatā bijusi labāka iztikšana, bet māsa aizvesta uz pansionātu. Ar meitu attiecības bijušas vēsas. Rudenī sieviete iedomājusies, ka vienu istabu dzīvoklī varētu izīrēt, bet pati palikt otrā istabā. Kāds paziņa ieteicis īrnieku. Viena vietā novembrī atnākuši divi vīrieši. Tamārai neesot bijušas pretenzijas – ka tikai maksājot. Taču abi dzīvojuši divus mēnešus, tā arī nemaksājot. 2017. gada 3. janvārī policisti atrada Tamāru uz balkona. Divos maisos. Sadalītu gabalos.
Atvēra durvis zagļiem un nāvei
Tagad ir pilnīgi skaidrs, ka Tamāra savu istabu bija izīrējusi nāvei. Viens vīrietis ir atzinies slepkavībā. Arī otrs par to tika turēts aizdomās, bet šobrīd – tikai par zādzību. Lieta principā ir atklāta, skaidra un vienkārša. Lielākā neskaidrība, kas izskanēja pirmajā tiesas sēdē Bauskas rajona tiesā pagājšnedēļ, ir par Tamāras nāves iestāšanās laiku. Tiesu medicīnas eksperte kategoriski uzstāj, ka nāve iestājusies ne agrāk par 31. decembri, bet meita un mazdēls Tamāru esot sākuši meklēt jau 25. decembrī un policijai neizdevās atrast nevienu, kas kundzi būtu redzējis pēc šā datuma. Visu šo laiku dzīvoklī uzturējies arī otrs vīrietis, taču par dalību slepkavībā viņu neapsūdz. Tas daudziem liek uzdot jautājumu: kā iespējams vairākas dienas atrasties mazā dzīvoklī ar sadalītu līķi un par to neko nezināt? Bet visu pēc kārtas.
Par slepkavību un zādzībām uz apsūdzēto sola sēž 24 gadus vecais Artūrs Lindenavs (attēlā zemāk), kurš kopš šā gada 3. janvāra atrodas apcietinājumā. Astoņu klašu izglītība, neprecējies, noziegumu laikā nestrādājis, bijis agrāk sodīts par zādzību. Tikai par zādzību apsūdzēts 43 gadus vecais Alvis Smelters. Vidējā speciālā izglītība. Precējies. Četru bērnu tēvs. Šobrīd atrodas brīvībā un strādā par šoferi. Abi deklarējušies Baldonē.
Prokurors Andrejs Stāmers apsūdzībā norādīja uz gūtajiem pierādījumiem, ka pagājušā gada novembrī Lindenavs no Želudkovas dzīvokļa skapja nozadzis un lombardā Salaspilī nodevis 14 krūšu nozīmes 15 eiro vērtībā un 25 eiro vērtu zelta gredzenu. Ne vēlāk kā 4. decembrī nozadzis vēl divus zelta gredzenus par 50 eiro. Tad vēl divus gredzenus par 50 eiro.
Pēc tam nozadzis Želudkovai bankas karti, izņēmis 90 eiro no bankas automāta, iepircies degvielas uzpildes stacijā Ķekavā, 16. decembrī – dzērienu veikalā Iecavā. 19. decembrī atkal mēģinājis izņemt naudu ar zagto karti no bankomāta, bet tas karti aizturējis. 23. decembrī Lindenavs uz turpat ēkas pirmajā stāvā esošo lombardu nonesis dzīvokļa saimnieces televizoru, par ko dabūjis 50 eiro, vēl pēc dienas – arī Želudkovas mobilo telefonu, par ko saņēmis 9 eiro, 26. decembrī – DVD atskaņotāju (10 eiro). Pa starpu Lindenavs atkal nozadzis kundzes atjaunoto bankas karti, ar kuru līdz pat 30. decembrim vairākkārt iepircies veikalā “Maxima” un izņēmis 20 eiro no bankas automāta. 27. decembrī Lindenavs kopā ar Smelteru saimniecei nozadzis divas sudraba glāzes un divas sudraba karotes 40 eiro vērtībā, par kurām turpat lombardā saņēmis 27 eiro.
Slepkavība pēc pašreiz esošiem pierādījumiem esot notikusi laika periodā no 31. decembra līdz 2. janvārim. Prokuratūra uzskata, ka, lai slēptu zādzības, Lindenavs dzīvoklī uzbrucis Želudkovai ar gaļas āmuru, ar kuru ne mazāk kā divas reizes iesitis pa galvu, ievainojis sievieti arī rokā un kaklā. Sitis arī ar dūri pa galvu. Kad sieviete bezsamaņā nokritusi uz grīdas, turpinājis viņu sist un žņaugt. Pēc tam ar nazi un zāģi līķim atdalījis rokas un un kājas, bet uz galvas uzbāzis maisiņu, ko apsējis ar auklu. Līķi ielicis divos polietilēna maisos, kurus novietojis uz balkona.
Tiesas sēdē noklausoties prokurora apsūdzību, Lindenavs atzina vainu slepkavībā, kā arī zādzībās, nepiekrītot tikai dažām zādzības detaļām. Smelters savu vainu zādzībā noliedza.
Nedēļu cerēja uz mātes atrašanos
T. Želudkovas meita Natālija Ņaikalo tiesas sēdē sākumā bija manāmi apmulsusi no tiesneses Lilitas Kosojas uzdotajiem jautājumiem, kāpēc tik lēti novērtējusi mātei nozagtās krūšu nozīmes un zelta gredzenus (sk. prokurora apsūdzību). Tā viņa domājot un viss. Kur māte ņēmusi krūšu nozīmes, viņa nezinot – tās neesot viņas tēva. Tāpat pat trijiem gredzeniem neko nezinot. Pēc notikušā Ņaikalo atdoti divi gredzeni, sudrablietas, televizors un DVD atskaņotājs. Meita tiesā uztur prasību par 174,13 eiro materiālajiem zaudējumiem un 58 100 eiro morālo kompensāciju (sākumā gribējusi 60 000 eiro, bet valsts jau 1900 samaksājusi). Ņaikalo tiesā apstiprinājusi, ka attiecības ar māti bijušas sarežģītas. Kā varēja noprast, tas tāpēc, ka viņa 15 gadus kopusi savu slimo māsu. Meita ar māti sazvanījušās apmēram reizi mēnesī. Dažreiz atvedusi produktus – arī novembrī, kad dzīvoklī pirmoreiz ieraudzījusi Lindenavu, kuram pārmetusi, ka dzīvoklis ir netīrs un to vajadzētu uzkopt.
“Es tai laikā strādāju Igaunijā,” tiesai skaidroja N. Ņaikalo un pieņēma, ka kādu detaļu un kādu dienu varot sajaukt, taču notikušo atceroties labi. “25. decembrī piezvanīja dēls Vadims un sacīja, ka ome neatbildot uz telefona zvanu un neesot arī dzīvoklī. Braucu mājās un nākamajā dienā kopā ar dēlu devos uz dzīvokli. Durvis atvēra Lindenavs, kurš teica, ka māte 21. decembrī aizbraukusi pie paziņas uz Bausku. Dzīvoklis bija tik tīrs kā nekad, arī vannasistaba un virtuve. Uz balkona nebiju. Jautāju, kāpēc nomainīts ledusskapis? Vecais esot sabojājies… Nebija televizora, par ko Lindenavs neko nezināja.”
Līdz pat 1. janvārim meita katru dienu apmeklējusi mātes dzīvokli – arī kopā ar draudzeni un dēlu. Mātes kaķim barību nopirkusi, pat mazu televizoru atnesusi, lai vīriešiem būtu ko skatīties. Uzzinājusi, ka māte 22. decembrī redzēta pastā. Tā kā no mātes nebijis ne ziņas, 1. janvārī Ņaikalo vērsusies policijā.
Mazdēls Vadims Želudkovs lielos vilcienos apstiprināja mātes teikto. Piebilda, ka 26. decembrī redzējis virtuvē divus plastmasas maisus, par kuriem padomājis, ka tajos atrodas drazas no dzīvokļa uzkopšanas. 28. decembrī dzīvoklī bijis arī Smelters, kurš gulējis. Lindenavs ik pa laikam prasījis cigaretes un kādu eiro: Vadims iedevis cigaretes un vienu reizi piecus eiro, vienreiz abi katrs pa bundžai alus izdzēruši. Ievērojis, ka uz galda ir smaržas kociņi, kas bijuši dedzināti, bet par to neko neesot jautājis. Vienā dienā redzējis, ka abi vīrieši nes uz atkritumu tvertnēm maisus.
“Vai zagtas mantas lombardā drīkst pieņemt?”
Maijai Rudzītei tieši zem balkona, kur atrada Želudkovas līķi, pieder dažādu mantu veikals, kurā pati arī strādā par pārdevēju. Pazinusi Tamāru, jo viņa šad tad ienākusi veikalā papļāpāt. Pažēlojusies par naudas grūtībām. Arī par īrniekiem, kuri nemaksājot. Visādi citādi attiecības ar viņiem bijušas normālas, pat par viņiem uztraukusies un naktīs nevarējusi gulēt, jo abi bieži naktīs kaut kur devušies un atgriezušies tikai rīta pusē. Decembrī aizņēmusies no veikalnieces desmit eiro, lai brauktu uz Bausku un atjaunotu bankas karti, jo tā esot pazudusi. Tamāra gan izteikusi aizdomas, ka vainīgi īrnieki, bet neko nevarot pierādīt. M. Rudzīte šausminās, ka nedēļu virs viņas atradies sadalīts paziņas līķis un neko neesot nojautusi.
Baušķenieks, ģimenes draugs Jānis Voroņeckis tiesā apliecināja, ka patiešām Tamāra pirms Ziemassvētkiem bijusi Bauskā, arī pie viņa – aizņēmusies 50 eiro. Labprāt aizdevis, jo Tamāra vienmēr atdevusi, bijusi kārtīga sieviete. Pēdējā laikā ar meitu īsti neesot uzturējusi attiecības, vairāk ar mazdēlu.
Lombarda darbinieks Dmitrijs Dubrovs sacīja, ka abus apsūdzētos atceroties. Strādājis likuma un darba nolikuma ietvaros. Uz tiesneses jautājumu “Vai zagtas mantas lombardā drīkst pieņemt?” viņš atbildēja, ka nedrīkst, tāpēc tiekot uzdoti jautājumi par mantu izcelsmi. Ja atbildes nav aizdomīgas un klienti mākot paskaidrot, tad mantas pat nedrīkstot nepieņemt.
Policija sāk darboties 1. janvārī
Valsts policijas Bauskas iecirkņa kārtības policijas inspektore Signe Krieviņa cietušās N. Ņaikalo iesniegumu par mātes pazušanu pieņēmusi 1. janvārī. Priekšnieks norīkojis doties uz dzīvokli pie īrniekiem prasīt paskaidrojumus. Tur bijis Lindenavs, kurš teicis, ka 20. decembrī aizbraucis uz darbu, bet, kad atgriezies, saimnieces vairs nebijis. Stāstījis, ka Želudkova dzerot, pie viņas nākot vīrieši. Dzīvoklī neko aizdomīgu neesot redzējusi.
2. janvārī pēc priekšnieka rīkojuma dzīvokli pārmeklēt kopā ar kolēģi devies iecirkņa kriminālpolicijas inspektors Ingars Maižus. Līdzi bijusi pazudušās meita, dzīvoklī atradušies abi īrnieki.
“Pilnīgi nekas neliecināja, ka dzīvoklī notikusi vardarbība. Pārbaudījām visas telpas, izņemot balkonu – pa logu redzēju, ka uz atrodas divi maisi, bet nepieļāvu domu, ka tajos atrodas līķis… Nākamajā dienā atkal devāmies uz dzīvokli veikt apskati un pārrunas. Kamēr runāju ar īrniekiem, kolēģis uz balkona atrada līķi. Tad īrniekus aizturējām,” tiesai stāsta I. Maižus.
Jāpiemin, ka par šo noziegumu īpašā preses konferencē šā gada 4. janvārī runāja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis un VP Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Andris Zellis. Policija toreiz vērsa sabiedrības uzmanību uz Dobelē sociālajā mājā notikušo traģēdiju, kur tika atrasti no narkotiku pārdozēšanas mirušie laulātie un no bada mirušais zīdainis, kā arī uz to, ka jaunā gada pirmajās trijās dienās policija bija reģistrējusi trīs slepkavības, kas pastrādātas mantkārīgos nolūkos.
Darbojās viens?
Pagājšnedēļ tiesas sēdē apsūdzētajiem vārds vēl netika dots, bet, cik man zināms, Lindenavs savās liecībās, kaut arī nenoliedz slepkavību, diezgan daudz putrojoties par detaļām un datumiem, vienubrīd par līdzdarbošanos slepkavībā minējis arī Smelteru. Lindenavs mācījies internātskolā, ir viegli garīgi traucējumi, četras reizes ārstējies Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā, kas gan nedodot pamatu viņu uzskatīt par nepieskaitāmu.
Tiesas sēdē bija arī Smeltera sieva, kas izmantoja likumā dotās tiesības par savu vīru neliecināt. Ir ziņas, ka abi vīrieši iegūto naudu nospēlējuši spēļu zālēs. Nav skaidrs, kāpēc abiem vīriešiem, no kuriem vienam bija sieva un četri bērni, bija jādzīvo vienā īrētā istabiņā.
Ietiepīgā eksperte
Galvassāpes tiesnesei un prokuroram sagādājusi tiesu medicīnas eksperte Jeļena Ratniece, kura kategoriski uzstāj, ka Želudkova neesot mirusi agrāk par 31. decembri, kaut gan notikumu gaita un liecinieku liecības norāda pretējo. Galvenais jautājumus: kur tad Želudkova bija kopš 25. decembra, kad meita ar mazdēlu sāka viņu meklēt, turklāt pēdējo reizi kundze redzēta vēl dažas dienas iepriekš?
J. Ratniece līķi apskatīja gan notikuma vietā, gan morgā. Dzīvoklī eksperte konstatējusi, ka līķim dažās vietās jau ir sasalšanas pazīmes (ārā tajā dienā bija mīnus divi grādi). Temperatūru līķim eksperte nemērīja, jo neuzskatīja to par vajadzīgu, arī termometrs neesot bijis līdzi. Par to eksperte izpelnījās tiesneses L. Kosojas dusmas, jo, izrādās, arī vienā citā nesenā slepkavības lietā J. Ratniece nemērījusi līķa temperatūru.
Sākumā nāves iestāšanās laiku kopš atrašanas eksperte noteica 36 – 48 stundas, vēlāk – iepazīstoties ar literatūru – šo termiņu pagarināja par 24 stundām. Eksperte sacīja, ka normālos apstākļos stundu pēc nāves cilvēka temperatūra stāv uz vietas, pēc tam samazinās par apmēram grādu stundā. Pagarināt nāves iestāšanās laiku J. Ratniece atsakās, jo līķim neesot nekādu pūšanas pazīmju. Ilgāk līķis varot saglabāties tikai ļoti zemā temperatūrā, kādos mīnus 40 – 50 grādos, tiesā teica eksperte.
Un te nu atkal parādās jautājums par nomainīto ledusskapi, par ko gan šajā tiesas sēdē vēl nerunāja… Varbūt iepriekšējais nebija sabojājies, tikai vienkārši nepiemērots?…
Vēl eksperte uzskata, ka sievieti nenožņaudza ar rokām, bet ar ciešu sasietu maisiņu ap galvu, par ko liecina striķa rieva ap kaklu. Rokas un kājas sievietei atdalītas jau pēc nāves.
Nākamajā tiesas sēdē 16. janvārī tiesa uzklausīs vēl dažus lieciniekus, kā arī citus medicīnas tiesu ekspertus. Neoficiālas ziņas liecina, ka tiesvedībā galvenā aizķeršanās esot ar fiksēto slepkavības laiku: ja to izdosies pabīdīt par nedēļu atpakaļ, viss tālākais ritēšot kā pa diedziņu.
Protams, daudziem var rasties arī jautājums par Smeltera atbildību notikušajā. Smeltera advokāts Dagnis Zacmanis ar žurnālistu atteicās runāt par tiesvedību. Smelteram līdz šim bija noteikti drošības līdzekļi policijas uzraudzība un aizliegums izbraukt no valsts, ko tiesa atcēla.
Avots: La.lv / Foto: Artis Drēziņš