Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs trešdien izvirzīja Kanādai mērķi nākamās desmitgades laikā dubultot ārpus ASV eksportu, sakot, ka Amerikas tarifi izraisa investīciju samazināšanos.
Uzstājoties vakara uzrunā kanādiešiem, Kārnijs, kurš 4. novembrī publicēs savas valdības budžetu, sacīja, ka daudzas no Kanādas bijušajām stiprajām pusēm, kuru pamatā bija ciešas saites ar Ameriku, ir kļuvušas par ievainojamībām.
“Mūsu nozarēs, kuras visvairāk ietekmē ASV tarifi — autobūves, tērauda un kokmateriālu nozarē — strādājošo darbavietas ir apdraudētas. Mūsu uzņēmumi kavē investīcijas, ko ierobežo nenoteiktības vētra, kas mūs visus nomāc,” sacīja Kārnijs.
Kanādas premjerministra jaunā nostāja seko ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem Kanādas ekonomikai un suverenitātei ar tarifiem, visnepatīkamāk apgalvojot, ka Kanāda varētu būt “51. štats”.
“ASV ir fundamentāli mainījušas savu pieeju tirdzniecībai, paaugstinot tarifus līdz līmenim, kāds pēdējo reizi bija redzēts Lielās depresijas laikā,” sacīja Kārnijs.
“Mums ir jārūpējas par sevi, jo mēs nevaram paļauties uz vienu ārvalstu partneri.”
Spriedze starp kaimiņvalstīm un ilggadējiem sabiedrotajiem pēdējos mēnešos ir nedaudz mazinājusies, jo Kārnijs cenšas panākt tirdzniecības līgumu ar Trampu, taču tarifi atstāj iespaidu, jo īpaši alumīnija, tērauda, automašīnu un kokmateriālu nozarēs.
Vairāk nekā 75% Kanādas eksporta nonāk ASV
“Mēs atjaunojam sadarbību ar globālajiem gigantiem Indiju un Ķīnu,” viņš teica.
Kanāda ir galvenais eksporta galamērķis 36 ASV štatiem. Katru dienu robežu šķērso preces un pakalpojumi gandrīz 3,6 miljardu Kanādas dolāru (2,7 miljardu ASV dolāru) vērtībā. Kanādas brīvās tirdzniecības līgums ar ASV tiks pārskatīts 2026. gadā.
Kārnijs nosauca Kanādu par “enerģijas lielvalsti” un teica, ka valstij ir trešās lielākās naftas rezerves un ceturtās lielākās dabasgāzes rezerves pasaulē.
Apmēram 60% no ASV jēlnaftas importa ir no Kanādas, un 85% no ASV elektroenerģijas importa ir no Kanādas.
Kanāda ir arī lielākā tērauda, alumīnija un urāna piegādātāja ASV ārvalstu tirgū, un tai ir 34 kritiski svarīgi minerāli un metāli, kurus Pentagons ļoti vēlas iegūt un kuros iegulda valsts drošības labad.
“Es vienmēr būšu atklāts par izaicinājumiem, ar kuriem mums jāsaskaras, un izvēlēm, kas mums jāizdara,” sacīja Kārnijs. “Lai būtu skaidrs, mēs nepārveidosim savu ekonomiku viegli vai dažu mēnešu laikā — tas prasīs zināmus upurus un zināmu laiku.”
Pēc Kārnija teiktā, gadu desmitiem ilgais arvien ciešāku ekonomisko attiecību process starp Kanādas un ASV ekonomikām tagad ir beidzies.