Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar jaunu prasību, kas varētu būtiski mainīt to, kā mēs ikdienā izmantojam internetu. Google varētu tikt piespiesta dalīties ar saviem meklēšanas datiem ar konkurentiem.
Tas attiecas ne tikai uz parastajiem meklētājiem, bet arī uz mākslīgā intelekta čatbotiem, kuriem ir meklēšanas funkcijas. Šāds solis ir sperts, lai nodrošinātu godīgāku konkurenci digitālajā tirgū.
Galvenais iemesls ir Digitālo tirgu akts. Eiropas Komisija uzskata, ka Google pašlaik atrodas pārāk izdevīgā pozīcijā salīdzinājumā ar citiem mazākiem uzņēmumiem. Ja citiem meklētājiem būtu piekļuve Google uzkrātajai informācijai, tie varētu uzlabot savus pakalpojumus un piedāvāt lietotājiem labākas alternatīvas.
Mērķis ir vienkāršs – dot iespēju citiem tirgus dalībniekiem reāli konkurēt ar Google Search. Komisija vēlas, lai tiktu noteikti skaidri parametri tam, cik bieži un kādā veidā datiem jābūt pieejamiem, kā arī to, cik šāda piekļuve varētu maksāt.
Google bažas par lietotāju privātumu
Google vadība par šo ieceri nav sajūsmā un plāno pret to cīnīties. Uzņēmuma vecākā padomniece konkurences jautājumos Klēra Kellija norāda, ka šādas prasības ir pārmērīgas. Viņas galvenais arguments ir saistīts ar cilvēku privātumu. Miljoniem Eiropas iedzīvotāju katru dienu uztic Google savus personīgākos jautājumus, un šo datu nodošana trešajām pusēm varētu būt bīstama.
Pēc uzņēmuma domām, piedāvātie aizsardzības mehānismi nav pietiekami efektīvi. Pat ja dati tiek anonimizēti, Google bažījas, ka procesā var rasties drošības caurumi. Uzņēmums uzsver, ka cilvēki izmanto meklētāju, lai risinātu jautājumus par ģimeni vai privāto dzīvi, un šī informācija nedrīkstētu nonākt citu uzņēmumu rokās bez garantētas drošības.
Šobrīd process vēl nav noslēdzies. Visām ieinteresētajām pusēm ir dots laiks līdz 1. maijam, lai iesniegtu savus viedokļus un argumentus par šiem priekšlikumiem. Eiropas Komisija rūpīgi izvērtēs visus saņemtos komentārus un savu galīgo lēmumu paziņos jūlijā.
Jāpiemin, ka šī nav pirmā reize, kad Google nonāk konfliktā ar Eiropas regulatoriem. Jau 2025. gada martā uzņēmumam tika izvirzītas apsūdzības par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem. Lai gan Google ir mēģinājusi piedāvāt savus risinājumus, lai apmierinātu konkurentus un uzraugošās iestādes, daudzi uzskata, ka šie soļi ir bijuši nepietiekami.
Milzu sodu draudi
Finansiālās likmes šajā strīdā ir milzīgas. Kopš 2017. gada Google Eiropā jau ir samaksājusi sodos vairāk nekā 9 miljardus eiro par dažādiem konkurences noteikumu pārkāpumiem. Jaunais Digitālo tirgu akts paredz vēl stingrākas sankcijas. Noteikumu neievērošanas gadījumā uzņēmumam var tikt piemērots sods līdz pat 10% apmērā no tā kopējā globālā gada apgrozījuma. Tas nozīmē, ka strīds nav tikai par principiem, bet par ļoti lielu naudu un ietekmi globālajā tehnoloģiju sektorā.
Vai šīs izmaiņas tiešām palīdzēs mazajiem uzņēmumiem, vai arī radīs jaunus riskus datu drošībai, rādīs tikai laiks un tas, kādi tieši būs galīgie noteikumi vasaras vidū.
