Eiropas valstu valdības plāno vēl straujāk pāriet uz tīrās enerģijas izmantošanu, lai mazinātu atkarību no svārstīgajām fosilā kurināmā cenām, ziņo Politico.
Šādu soli diktē pašreizējā krīze Irānā, kas ir izraisījusi naftas un gāzes cenu kāpumu visā pasaulē. Paredzams, ka nākamajā otrdienā visu 27 Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri parakstīs vienošanos, kas noteiks jaunu virzienu kopējai enerģētikas diplomātijai. Galvenais secinājums ir skaidrs – pašmāju atjaunojamā enerģija ir labākais veids, kā garantēt Eiropas drošību un ekonomisko stabilitāti.
Enerģētiskā neatkarība kā drošības garants
Pēdējā laika notikumi Irānā un tai tuvējā reģionā rada nopietnus draudus globālajai drošībai un labklājībai. Eiropas Savienība šobrīd jūtas neaizsargāta, jo tā joprojām lielā mērā paļaujas uz importētu naftu un gāzi. Dokumentā, kas nonācis atklātībā, uzsvērts, ka pāreja uz vietējiem un videi draudzīgiem enerģijas resursiem nav tikai dabas aizsardzības jautājums. Tā ir stratēģiska nepieciešamība, lai Eiropa pati spētu lemt par savu nākotni, nevis būtu atkarīga no ārējiem satricinājumiem.
Valstis ir vienisprātis, ka atjaunojamo energoresursu integrācija palīdzēs samazināt cenas ilgtermiņā. Ja enerģija tiek ražota tepat uz vietas, kļūst daudz vieglāk prognozēt izmaksas un izvairīties no pēkšņiem cenu lēcieniem biržās.
Tīrās tehnoloģijas un valsts aizsardzība
Interesants pavērsiens ir Eiropas plāns ciešāk saistīt enerģētiku ar aizsardzības politiku. Ņemot vērā, ka daudzas valstis pašlaik palielina izdevumus militārajām vajadzībām, tiek rosināts šīs investīcijas apvienot ar zaļajām tehnoloģijām. Tas nozīmē, ka armijas infrastruktūra un tehnika varētu kļūt modernāka un energoefektīvāka.
Šāda pieeja varētu dot dubultu labumu. No vienas puses, tas stiprinātu Eiropas aizsardzības industriju, bet no otras – padarītu militāros spēkus izturīgākus pret klimata pārmaiņu radītajiem riskiem. Valstis uzskata, ka inovācijas tīrās enerģijas jomā var palīdzēt uzlabot armijas gatavību un vispārējo noturību pret dažādām krīzēm.
Gatavošanās pasaulei bez naftas un gāzes
Eiropas Savienībai jau laikus jāsāk gatavoties tam, ka nākamajā desmitgadē pieprasījums pēc fosilā kurināmā importa strauji kritīsies. Tas mainīs ne tikai tirdzniecības ceļus, bet arī ģeopolitiskās attiecības ar valstīm, kas šobrīd piegādā energoresursus. Dokumentā uzsvērts, ka šī pāreja būs jūtama gan ekonomikā, gan starptautiskajā politikā, tāpēc stratēģija ir vajadzīga jau tagad.
Vienlaikus Eiropa turpinās atbalstīt starptautiskus nolīgumus cīņā pret klimata pārmaiņām, piemēram, Parīzes nolīgumu. Plānots, ka nākotnē vides prasības būs būtisks nosacījums jebkurā tirdzniecības vai investīciju līgumā, ko Eiropa slēgs ar citām pasaules daļām.
Uzmanība pret riskantiem eksperimentiem
Kamēr pasaule meklē veidus, kā atvēsināt planētu, Eiropas valstis iestājas par piesardzību. Dokumentā izskan aicinājums noteikt moratoriju pretrunīgi vērtētajām tehnoloģijām, kas mēģina “aptumšot sauli”, lai pazeminātu temperatūru. Tā vietā galvenais uzsvars tiek likts uz reāliem un pārbaudītiem risinājumiem – dabas piesārņojuma mazināšanu un enerģijas sistēmu modernizāciju.
Kopumā jaunais virziens skaidri norāda, ka ārlietu un aizsardzības politikai turpmāk būs jārīkojas daudz aktīvāk, lai pasargātu iedzīvotājus no enerģētikas un drošības draudiem. Situācija prasa ātru rīcību, lai mazinātu riskus un nodrošinātu mierīgāku rītdienu visā Eiropā.
