Spānijas valdība ir apstiprinājusi vērienīgu programmu, kas ļaus aptuveni pusmiljonam cilvēku legalizēt savu uzturēšanos valstī. Šis lēmums attiecas uz tiem imigrantiem, kuri jau šobrīd dzīvo un strādā Spānijā bez oficiālām atļaujām.
Jaunā kārtība paredz, ka personas, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, varēs pieteikties uzturēšanās un darba atļaujām. Valdība uzskata, ka šis solis palīdzēs sakārtot darba tirgu un papildināt valsts budžetu ar nodokļiem.
Šāda pieeja būtiski atšķiras no tā, ko šobrīd dara daudzas citas Eiropas valstis, kuras cenšas ierobežot iebraucēju skaitu. Spānijas premjerministrs Pedro Sančess norādījis, ka tas ir taisnīguma un nepieciešamības jautājums.
Vienošanās ar darbiniekiem un streika atcelšana
Sākotnēji imigrācijas biroju darbinieki plānoja rīkot streiku, jo baidījās, ka jaunā programma radīs nepārvaramu darba slodzi. Tomēr ceturtdien arodbiedrība CCOO paziņoja, ka streiks ir atcelts. Darbiniekiem izdevās panākt vienošanos ar valdību par algas palielinājumu 10–18% apmērā. Tāpat ir apsolīts aizpildīt 700 brīvās darbavietas, lai sistēma spētu tikt galā ar pieteikumu pieplūdumu.
Arodbiedrību vadītāji iepriekš brīdināja, ka biroji jau tagad ir pārslogoti. Bez papildu darbiniekiem un lielāka atalgojuma būtu gandrīz neiespējami apstrādāt visus jaunos pieteikumus, ko iesniegs simtiem tūkstošu cilvēku.
Ko paredz jaunie noteikumi?
Migrācijas ministre Elma Saiza skaidroja, ka pieteikšanās process jau ir sācies. Tiešsaistē pieteikumus var sūtīt no ceturtdienas, bet klātienē birojos tos pieņems no 20. aprīļa. Galvenie nosacījumi ir skaidri: personai bija jāierodas Spānijā pirms šī gada 1. janvāra un jāspēj pierādīt, ka tā valstī nodzīvojusi vismaz piecus mēnešus.
Kā pierādījumus var izmantot dažādus dokumentus – gan oficiālus, gan privātus. Svarīga prasība ir arī tīra sodāmības vēsture. Ja visi nosacījumi ir izpildīti, pretendents var saņemt uzturēšanās un darba atļauju uz vienu gadu. Tas ļaus cilvēkiem, kuri līdz šim strādāja “ēnu ekonomikas” apstākļos, kļūt par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem.
Valdība neslēpj, ka šim lēmumam ir arī praktisks iemesls. Spānijas ekonomika pēdējos gados ir viena no straujāk augošajām Eiropas Savienībā, un tai ir nepieciešamas darba rokas. Daudzi iebraucēji no Latīņamerikas un Āfrikas valstīm jau tagad strādā lauksaimniecībā, tūrismā un pakalpojumu sektorā. Ministre uzsvēra, ka migrantu devums palīdz radīt jaunas darbavietas, vairot bagātību un uzturēt sociālās labklājības sistēmu.
Spānijai šī nav pirmā reize, kad tiek pieņemts šāds lēmums. Laika posmā no 1986. līdz 2005. gadam līdzīgas legalizācijas programmas ir īstenotas sešas reizes. Šoreiz gan valdība izmantoja īpašu dekrētu, lai paātrinātu procesu un apietu parlamentu, kurā tai trūkst vairākuma un kur iepriekšējie mēģinājumi tika nobremzēti.
Reālā situācija un nākotnes perspektīvas
Lai gan valdība runā par 500 000 personu, daži analītiķi lēš, ka Spānijā bez dokumentiem varētu dzīvot pat līdz 800 000 cilvēku. Daudzi no viņiem šobrīd gaida rindās pēc dažādām izziņām, lai varētu sagatavot nepieciešamos dokumentus pieteikumam. Piemēram, Madridē 16. aprīlī bija novērojamas garas rindas pie iestādēm, kurās cilvēki mēģina nokārtot sabiedriskā transporta apliecības un citus dokumentus, kas kalpotu par pierādījumu viņu uzturēšanās laikam valstī.
Sančesa valdība uzsver – tiesības nāk reizē ar pienākumiem. Ja cilvēki šeit dzīvo un strādā, viņiem ir jābūt vienādiem apstākļiem ar pārējiem, bet viņiem ir arī jāmaksā nodokļi. Šis solis tiek uztverts kā mēģinājums izvest lielu daļu sabiedrības no “neredzamās zonas” un iekļaut tos legālajā valsts apritē.
