Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas deputāti trešdien ir vienojušies par savu nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības ilgtermiņa budžetu laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam. Viņu galvenais ierosinājums ir palielināt kopējos tēriņus par 10%, salīdzinot ar sākotnējo Eiropas Komisijas piedāvājumu.
Deputāti uzskata, ka papildu līdzekļi ir nepieciešami, lai Eiropa spētu saglabāt savu konkurētspēju un drošību mainīgajos apstākļos. Šis lēmums ir pirmais nozīmīgais solis garajās sarunās, kas noteiks, cik daudz naudas nākamajos gados tiks novirzīts pētniecībai, lauksaimniecībai un citiem svarīgiem projektiem.
Kur plānots tērēt papildu miljardus?
Ierosinātais 10% palielinājums nav domāts vienai konkrētai jomai, bet gan sadalīts starp trim galvenajiem virzieniem. Pirmkārt, liela uzmanība tiek pievērsta Konkurētspējas fondam, kura uzdevums ir stiprināt Eiropas uzņēmumu pozīcijas pasaules tirgū. Tas nozīmē atbalstu ražošanai un modernajām tehnoloģijām tepat mājās, lai mēs būtu mazāk atkarīgi no citiem reģioniem.
Otrkārt, ievērojamus līdzekļus plānots novirzīt programmai “Apvārsnis”, kas koncentrējas uz inovācijām, izglītību un zinātnisko pētniecību. Trešais virziens ir “Globālā Eiropa”, kas aptver ES darbības ārpus tās robežām. Šeit nauda paredzēta drošības stiprināšanai, dažādiem projektiem trešajās valstīs un humānajai palīdzībai krīzes skartajos reģionos. Deputāti vēlas redzēt Eiropu kā spēcīgu spēlētāju gan iekšienē, gan ārpusē.
Strīds par pandēmijas laika parādu atmaksu
Viens no karstākajiem diskusiju punktiem ir saistīts ar to, kā tiks atdots parāds, kas radās 2020. gadā, lai cīnītos ar pandēmijas izraisīto ekonomikas krīzi. Eiropas Parlaments stingri iestājas par to, ka šī parāda atmaksa ir jāveic ārpus parastajiem budžeta griestiem. Viņu loģika ir vienkārša – ja parādu maksās no ikdienas budžeta, tad būs jāsamazina finansējums citām svarīgām jomām.
Ziņotājs Zigfrīds Murešans preses konferencē uzsvēra, ka parāda atmaksa nedrīkst notikt uz zemnieku, mazo uzņēmēju, pētnieku vai “Erasmus” studentu rēķina. Viņaprāt, būtu netaisnīgi atņemt naudu izaugsmei un izglītībai tikai tāpēc, ka jānosedz vecas saistības. Šis ir būtisks pretstats Eiropas Komisijas plānam, kas paredzēja parāda maksājumus iekļaut kopējā tēriņu grozā.
Bažas par caurspīdīgumu un jauno pieeju
Eiropas Komisija savā projektā nāca klajā ar jaunu ideju – katrai dalībvalstij izveidot vienu nacionālo plānu, pēc kura tiktu sadalīta visa saņemtā ES nauda. Lai gan tas izklausās vienkārši, Eiropas Parlamenta deputāti šo ieceri neatbalsta. Viņi brīdina, ka šāda pieeja varētu samazināt caurspīdīgumu un radīt nevajadzīgu konkurenci starp dažādiem naudas saņēmējiem vienas valsts ietvaros.
Deputāti arī pauž bažas par to, ka pārlieka elastība budžeta tēriņos ne vienmēr ir laba lieta. Lai gan Komisija vēlas vieglāk pārvietot naudu no vienas jomas uz otru, Parlaments brīdina, ka tas var radīt neskaidrību tiem, kuri šo naudu reāli izmanto. Viņi pieprasa spēcīgāku lomu uzraudzībā, lai būtu skaidri redzams, kur tieši nodokļu maksātāju nauda paliek un cik efektīvi tā tiek izmantota.
Līdz galīgajam lēmumam vēl ir tāls ceļš ejams. Pirmais lielais pārbaudījums būs Parlamenta plenārsēdes balsojums, kas paredzēts 29. aprīlī. Taču pat ar to nepietiek, jo budžets ir jāapstiprina gan Parlamentam, gan visām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Valstis savu kopējo nostāju vēl nav formulējušas, tāpēc īstās sarunas sāksies tikai pēc tam.
Mērķis ir panākt galīgo vienošanos līdz šī gada decembrim. Tas ir svarīgi, lai visas nozares, kas paļaujas uz Eiropas atbalstu, varētu laicīgi plānot savu darbu nākamajam septiņu gadu periodam. Sarunas solās būt smagas, jo katrai valstij ir savas prioritātes, bet Parlamenta ierosinātais 10% palielinājums noteikti kļūs par vienu no centrālajiem diskusiju tematiem.
