Francijas literatūras pasauli pāršalcis nepieredzēts skandāls. Vairāk nekā simts pazīstamu rakstnieku paziņojuši, ka pamet prestižo izdevniecību “Grasset”. Šāds lēmums pieņemts tūlīt pēc tam, kad no amata tika atstādināts ilggadējais izdevniecības vadītājs Olivjē Nora.
Autori uzskata, ka notiekošais ir “ideoloģisks karš”, un atsakās turpmāk sadarboties ar uzņēmumu, kura vadības stilam viņi nepiekrīt.
Kopumā 115 autori ir parakstījuši atklātu vēstuli, kurā paziņo par aiziešanu no “Grasset”. Viņu vidū ir tādi pazīstami vārdi kā Viržīnija Despanta un Vanesa Springora. Rakstnieki uzsver, ka vairs neizdos savas nākamās grāmatas šajā izdevniecībā. Viņu galvenais pārmetums ir vērsts pret miljardieri Vinsentu Bolorē, kuram pieder uzņēmumu grupa, kurā ietilpst arī “Grasset”.
Autori uzskata, ka Bolorē mēģina ieviest autoritāru stilu kultūras un mediju vidē. Viņi nevēlas, lai viņu darbi un idejas kļūtu par īpašumu cilvēkam, kura uzskatiem viņi neuzticas. Šī aiziešana nav tikai simbolisks žests – tas ir trieciens vienai no ietekmīgākajām Francijas izdevniecībām, kas vienmēr lepojusies ar savu autoru dažādību un brīvību.
Kas izraisīja ilggadējā vadītāja atlaišanu
Olivjē Nora vadīja izdevniecību “Grasset” 26 gadus. Viņa negaidītā atstādināšana no amata bija milzīgs pārsteigums visai nozarei. Lai gan oficiāli atlaišanas iemesli netiek izpausti, rakstnieki ir pārliecināti, ka tas ir Bolorē personīgs lēmums. Autori uzskata, ka miljardieris rīkojas pēc principa “es te esmu saimnieks un daru, ko gribu”, neņemot vērā izdevniecības vērtības.
Pastāv versija, ka nesaskaņas sākās saistībā ar slavenā alžīriešu rakstnieka Bualema Sansala jaunās grāmatas izdošanu. Sansals nesen tika ieslodzīts Alžīrijā, un starp vadību radās strīds par to, kurā brīdī vislabāk būtu publicēt viņa darbu par šo pieredzi. Pats rakstnieks gan noliedz, ka viņš būtu bijis atlaišanas iemesls, tomēr situācija rāda, ka iekšējā spriedze izdevniecībā ir bijusi milzīga.
Pārmaiņas izdevniecību grupā “Hachette”
Šis rakstnieku protests nav atsevišķs gadījums, bet gan daļa no plašāka procesa. Kopš 2023. gada, kad Vinsents Bolorē pārņēma kontroli pār “Hachette Livre” grupu, amatus ir pametuši vairāki augsta līmeņa vadītāji. Stratēģiskās nesaskaņas kļūst par ikdienu, un daudzi pieredzējuši izdevēji vairs neredz iespēju turpināt darbu jaunajos apstākļos.
Tajā pašā laikā citās šīs grupas izdevniecībās, piemēram, “Fayard”, ir pamanāmas krasas satura izmaiņas. Tur arvien biežāk sāk parādīties autori ar izteikti labējiem un konservatīviem uzskatiem. Starp viņiem ir gan politiķis Nikolā Sarkozī, gan Žordans Bardella un Filips de Viljē. Tieši šīs izmaiņas radījušas bažas “Grasset” autoriem – viņi baidās, ka arī viņu pārstāvētajā izdevniecībā tiks uzspiesta noteikta ideoloģiskā līnija.
Kāpēc šis notikums ir svarīgs?
Francijas sabiedrībā izdevējdarbība vienmēr ir tikusi uzskatīta par brīvības un intelektuālo diskusiju telpu. “Grasset” rakstnieku masveida aiziešana liecina par nopietnu plaisu starp lielo kapitālu un radošajām personībām. Rakstnieki ar savu rīcību mēģina parādīt, ka reputācija un principu ievērošana viņiem ir svarīgāka par līgumiem un garantētu peļņu.
Nozare šobrīd uzmanīgi vēro, kas notiks tālāk. Ja tik liels skaits autoru patiešām atradīs citas izdevniecības, tas var būtiski mainīt Francijas grāmatu tirgus līdzsvaru. Savukārt lasītājiem tas liek uzdot jautājumu par to, cik lielā mērā lielo korporāciju īpašnieki var ietekmēt to, kādas grāmatas mēs redzam veikalu plauktos un kādas idejas tās popularizē. Situācija ar “Grasset” ir skaidrs signāls, ka cīņa par vārda brīvību literatūrā šobrīd ir kļuvusi īpaši aktuāla.
