Ķīnas ekonomika šī gada pirmajos trīs mēnešos ir augusi straujāk, nekā daudzi prognozēja. Valsts iekšzemes kopprodukts palielinājies par 5%, lai gan ekonomisti lēsa, ka izaugsme nepārsniegs 4,8%.
Šie rādītāji ir fiksēti laikā, kad pasaules tirgus joprojām izjūt nemieru un saspīlējumu Tuvo Austrumu konfliktu dēļ. Neskatoties uz globālajām grūtībām, Ķīnas rūpniecības nozare ir spējusi uzrādīt negaidīti labus rezultātus.
Ķīnas ekonomikas atgūšanās pamatā šajā ceturksnī bija tieši apstrādes rūpniecība. Kamēr citas nozares cīnās ar grūtībām, rūpnīcas turpināja strādāt ar pilnu jaudu. Īpaši izceļas automašīnu ražošana un to eksports uz ārvalstīm, kas kļuvis par vienu no spožākajiem punktiem valsts ekonomikas datos. Analītiķi norāda, ka tieši eksporta preces šobrīd palīdz uzturēt izaugsmi, kamēr iekšējais tirgus vēl ir piesardzīgs.
Tajā pašā laikā ne visas nozares piedzīvo augšupeju. Ķīnas nekustamā īpašuma tirgus joprojām atrodas nopietnā krīzē. Investīcijas šajā sektorā turpina kristies, un tas ir liels slogs kopējai valsts attīstībai. Tas liecina, ka ekonomikas struktūra mainās – vecā paļaušanās uz būvniecību tiek aizstāta ar augstajām tehnoloģijām un inovācijām.
Kara ietekme un enerģētikas izaicinājumi
Karš starp ASV, Izraēlu un Irānu ir radījis pamatīgus traucējumus globālajās enerģijas piegādēs. Āzijas valstis šo spiedienu izjūt īpaši asi, jo tās ir lielas naftas patērētājas. Ķīna gan ir nedaudz mazāk atkarīga no Persijas līča naftas nekā, piemēram, Japāna vai Dienvidkoreja, tomēr sekas ir jūtamas arī šeit. Degviela valstī kļūst dārgāka, un dažas aviokompānijas pat bijušas spiestas atcelt lidojumus augsto degvielas cenu dēļ.
Draudi kuģniecībai Hormuza šaurumā ir sadārdzinājuši ne tikai jēlnaftu, bet arī visus materiālus, ko ražo no tās, piemēram, plastmasu. Eksperti brīdina, ka pilna kara ietekme uz ekonomiku būs redzama tikai vēlāk. Pastāv bažas, ka nākamais ceturksnis varētu būt vājāks, jo konflikts turpina kropļot tirdzniecības ceļus un mazina patērētāju vēlmi tērēt naudu visā pasaulē.
Tirdzniecības spriedze un jaunie tarifi
Papildus karam Ķīnai jādomā arī par attiecībām ar ASV. Donalds Tramps turpina īstenot stingru tarifu politiku, un šobrīd lielākajai daļai Ķīnas preču ASV tiek piemērots 10% tarifs. Ir izskanējušas ziņas, ka jau jūlija sākumā šie nodokļi varētu tikt paaugstināti līdz iepriekšējam līmenim. Tas rada papildu spriedzi starp abām lielvalstīm tieši pirms plānotās Trampa un Sji Dzjiņpina tikšanās maijā.
Ķīnas eksporta pieaugums martā jau ir palēninājies līdz 2,5%, kas ir pēdējo sešu mēnešu zemākais rādītājs. Tas ir krasā pretstatā gada sākumam, kad eksports pieauga par vairāk nekā 20%. Galvenais iemesls šādam kritumam ir inflācija un tas, ka pircēji citās valstīs kļuvuši piesardzīgāki savos tēriņos. Ja tirdzniecības partneru ekonomikas vājinās, Ķīnai kļūst arvien grūtāk saglabāt augstus eksporta tempus.
Valsts plāni un iekšējās reformas
Pekina ir labi informēta par šiem riskiem, tāpēc pagājušajā mēnesī oficiālais ekonomikas izaugsmes mērķis tika samazināts līdz 4,5%–5%. Tas ir zemākais mērķis pēdējo gadu desmitu laikā. Valdošā partija mēģina pārveidot valsts ekonomiku, lai tā vairs nebūtu tik atkarīga no ārējiem faktoriem. Jaunajā piecgades plānā uzsvars likts uz milzīgām investīcijām inovācijās un centieniem mudināt pašus Ķīnas iedzīvotājus tērēt vairāk naudas vietējā tirgū.
Ķīna cīnās ar vairākām nopietnām iekšējām problēmām: iedzīvotāju skaita sarukšanu, zemu patēriņu un jau pieminēto nekustamā īpašuma krīzi. Stratēģija “investēt cilvēkos” ir mēģinājums atdzīvināt ekonomiku no iekšienes. Tomēr, kamēr pasaulē valda nemiers un cenas turpina kāpt, šis uzdevums solās būt ļoti sarežģīts. Martā ievērojami pieauga arī imports, kas liecina par globālo izmaksu kāpumu, un tas tiešā veidā ietekmē valsts tirdzniecības bilanci. Uzņēmējiem un iedzīvotājiem tagad nākas rēķināties ar jaunu realitāti, kurā stabilitāte vairs nav garantēta.
