Valsts prezidents Raimonds Vējonis apžēlojis Ilmāru Poikānu jeb Neo, kurš tika notiesāts par komercnoslēpuma ziņu neatļautu iegūšanu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS), liecina Valsts prezidenta mājaslapā publicētā informācija, vēsta “Dienas Bizness”.
Augstākā tiesa (AT) 27.oktobrī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atcelts Poikānu attaisnojošs spriedums apsūdzības daļā par ziņu, kas ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu, un viņam piespriests 60 stundu piespiedu darbs.
Kā norāda Valsts prezidents, lai gan Poikāns ar savu rīcību ir pārkāpis likumu, sabiedrības ieguvums no viņa rīcības ir bijis ievērojami lielāks nekā viņa nodarījuma sekas. «Tas ir sekmējis atklātību un caurspīdīgumu valsts pārvaldē, kā arī pievērsis uzmanību valsts informācijas sistēmu drošībai,» uzsver Vējonis.
Pamatojoties uz Satversmes 45.pantu un Apžēlošanas likuma 4.pantu, Valsts prezidents nolēmis Poikānu pilnīgi atbrīvot no pamatsoda izciešanas un noņemt sodāmību, teikts Valsts prezidenta paziņojumā.
Lemjot par apžēlošanu, ņemts vērā arī tas, ka Poikāns pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās ieradies Valsts probācijas dienestā pieteikties soda izpildei.
Kā ziņots, Poikāns šogad novembrī nosūtīja vēstuli Vējonim, lūdzot atbrīvot viņu no kriminālsoda izciešanas un noņemt sodāmību Neo krimināllietā. Savā vēstulē medijiem Poikāns norādīja, ka plāno vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā (ECT), lai apstrīdētu sevi notiesājošo spriedumu, taču pirms šāda soļa speršanas viņš grib izmantot pēdējo Latvijas likumdošanā paredzēto iespēju – lūgt apžēlošanu Valsts prezidentam.
Savas apžēlošanas nepieciešamību Poikāns pamatoja ar to, ka viņa sodīšana krimināltiesiskā ceļā var radīt bīstamu precedentu un negatīvi ietekmēt Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts tēlu gan valsts iedzīvotāju acīs, gan starptautiski.
AT 27.oktobrī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 17.janvāra lēmumu, ar kuru atcelts Poikānu attaisnojošs spriedums apsūdzības daļā par ziņu, kas ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu, un viņam piespriests 60 stundu piespiedu darbs.
Poikānam lietā par datu lejupielādi no VID EDS apsūdzība tika celta pēc Krimināllikuma 200.panta 2.daļas – par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai.
Apsūdzība tika celta arī pēc Krimināllikuma 145.panta 1.daļas – par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, radot būtisku kaitējumu.
No apsūdzības izriet, ka, būdams reģistrēts EDS lietotājs un apzinoties piekļūšanas kārtību deklarēšanas sistēmā, 2009.gada jūlijā Poikāns konstatējis VID sistēmas ievainojamību. Pēc tam Poikāns laikā no 2009.gada oktobra līdz 2010.gada februārim veicis pretlikumīgu datu lejupielādi, secīgi savos datu nesējos ielādējot no EDS un uzglabājot sev nepiederošus 7 453 411 EDS dokumentus ar juridisko un fizisko personu datiem.
Izmeklēšanā esot konstatēts, ka Poikāns neatļauti ieguva savā neierobežotā lietošanā 250 VID EDS elektroniskos dokumentus, pārkāpjot Komerclikumā un Informācijas atklātības likumā paredzētās komersanta tiesības uz komercnoslēpumu. Dokumenti saturēja komercdarbībai svarīgu un vērtīgu informāciju – ziņas par bankas darbiniekiem, ziņas par bankas klientiem, ziņas par bankas sadarbības partneriem, no kuriem banka saņem preces un pakalpojumus.
Poikāns, patvaļīgi piekļūstot VID automatizētajai datu apstrādes sistēmai, esot neatļauti ieguvis arī fizisko personu deklarāciju datus. Iegūtie dokumenti saturēja informāciju par darbinieku vārdiem, personas kodiem, ienākumiem un ieturētajiem nodokļiem, adresēm. Pēc prokuratūras domām, iegūtos dokumentus Poikāns lejupielādēja, izmantojot savā īpašumā esošo portatīvo datoru, savukārt vēlāk tos glabāja un pētīja no savā īpašumā esoša ārējā cietā diska, ko kratīšanā izņēma policija.
Avots: Dienas Bizness