Gada inflācija eirozonā novembrī palielinājās, atbilstoši gaidītajam, savukārt Vācija ziņoja par savu sliktāko mazumtirdzniecības kritumu pēdējo divu gadu laikā, kas liecina par plašākām ekonomiskajām problēmām reģionā.
Eirozonas inflācija gada griezumā novembrī pieauga līdz 2,3%, salīdzinot ar 2% oktobrī, liecina piektdien publiskotie Eurostat provizoriskie dati. Skaitlis atbilst tirgus gaidām un atspoguļo sagaidāmo enerģijas cenu deflācijas ietekmes samazināšanos.
Lai gan gada pieaugums iezīmē nelielu novirzi no Eiropas Centrālās bankas (ECB) mērķa, mēneša dati liecina par optimistiskāku tendenci. Patēriņa cenas eirozonā novembrī, salīdzinot ar oktobri, samazinājās par 0,3%, kas ir straujākais mēneša kritums kopš 2024. gada janvāra.
Šis kritums atbalsta cerības, ka inflācija turpināsies, potenciāli paverot ceļu turpmākiem ECB likmju samazinājumiem.
Enerģijas cenas, kas ir galvenais inflācijas dinamikas faktors, novembrī saglabājās par 1.9% zemākas nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Tomēr šis kritums bija mazāk izteikts nekā attiecīgi oktobrī un septembrī novērotais kritums par 4,6% un 6,1%, jo pagājušā gada enerģijas cenu pieauguma bāzes efekts izzūd.
Mēneša griezumā enerģijas cenas pieauga par 0,6%. Neskaitot enerģiju, gada inflācijas līmenis saglabājās stabils 2,7% līmenī, savukārt pamatinflācijas rādītājs, kas neietver gan enerģijas, gan pārtikas cenas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu sasniedza 2,8% salīdzinājumā ar 2,7% oktobrī.
Mēneša pamatinflācija samazinājās par 0,4%, kas liecina, ka pamatā esošais cenu spiediens varētu mazināties. Pakalpojumu cenas pieauga par 3.9% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, bet samazinājās par 0.9%, salīdzinot ar oktobri, sniedzot cerības uz inflācijas perspektīvām.
Ietekme uz ECB: vai likmju samazināšana ir apdraudēta
Novembra inflācijas dati, visticamāk, nemainīs ECB pašreizējo politikas trajektoriju. Mēneša pamatinflācijas un pakalpojumu cenu samazināšanās apstiprina argumentu, ka inflācijas samazināšanas spēki paliek neskarti.
Šī tendence sniedz ECB papildu pamatojumu procentu likmju pazemināšanai tās decembra sanāksmē, jo īpaši tādēļ, ka visā eirozonā vājinās ekonomiskā aktivitāte.
Jaunākie iepirkumu vadītāju indeksa (PMI) pētījumi liecina, ka eirozonas privātā sektora aktivitāte novembrī sarukusi, norādot uz ekonomiskās attīstības tempa pasliktināšanos.
Eurozone Composite PMI novembrī nokritās līdz 48.1, salīdzinot ar neitrālajiem 50.0, kas reģistrēti oktobrī, liecinot par straujāko kritumu kopš janvāra.
Turklāt, lai gan ražošanas nozare joprojām ir dziļā lejupslīdē, pakalpojumu nozare vairs neatbalsta ekonomiku. Pirmo reizi 10 mēnešu laikā pakalpojumu sektors saruka līdz 49.2 no 51.6 oktobrī.
Vācija: mazumtirdzniecības kritums
Vācija, eirozonas lielākā ekonomika, turpina saskarties ar strauju patēriņa izdevumu lejupslīdi. Federālā statistikas biroja dati atklāja, ka mazumtirdzniecības apjomi 2024. gada oktobrī samazinājās par 1,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pēc uz augšu pārskatītā 1,6% pieauguma septembrī.
Oktobra kritums ievērojami pārsniedza tirgus prognozes par 0.3% kritumu un iezīmēja straujāko mēneša kritumu pēdējo divu gadu laikā. Vājie mazumtirdzniecības rādītāji liecina par patērētāju perspektīvas pasliktināšanos Vācijā, pastiprinot bažas par plašāku ekonomikas nestabilitāti reģionā.
Tirgus reakcijas
Finanšu tirgi maz reaģēja uz inflāciju un mazumtirdzniecības datiem. Eiro kurss pret ASV dolāru stabili turējās pie USD 1,0560, savukārt eirozonas valstu obligāciju peļņas likmes nemainījās. Vācijas etalona 10 gadu obligāciju ienesīgums svārstījās ap 2,12%, kas ir zemākais līmenis gandrīz divu mēnešu laikā.
Arī akciju tirgi palika līdzšinējā stāvoklī, indeksam Euro STOXX 50 paliekot nemainīgam pēc ceturtdienas kāpuma par 0.4%. No lielākajām blue-chip akcijām Airbus SE pieauga par 1,3%, Schneider Electric SE pieauga par 1%, bet LVMH palielinājās par 0,6%. Negatīvā puse Telefonica un Banco Santander samazinājās attiecīgi par 1,5% un 1,2%.