Tūkstošiem strādnieku Volkswagen (VW) galvenajā mītnē Volfsburgā pirmdien uzsāka brīdinājuma streikus, uzņēmumu padomei apsūdzot akcionārus par prioritāti izvirzīt miljardu peļņu, kamēr strādnieki saskaras ar darba nedrošību un iespējamu atlaišanu.
Desmitiem tūkstošu VW darbinieku visā Vācijā ik pēc dažām stundām apturēja ražošanu pēc neveiksmīgajām sarunām starp autoražotāju un arodbiedrībām.
Volkswagen plāno slēgt trīs rūpnīcas, likvidēt tūkstošiem darba vietu un samazināt algas par 10%, lai ietaupītu izmaksas, pamatojot to ar lēno automašīnu pieprasījumu, augošiem darbaspēka izdevumiem, izejvielu trūkumu un aizkavēšanos pārejā uz elektriskajiem transportlīdzekļiem.
Volfsburgas streiks sākās ar to, ka uzņēmumu padome asi kritizēja akcionārus Porsche un Piëch, apsūdzot tos par miljardu lielu peļņu pēdējās desmitgades laikā, kamēr strādnieki tagad saskaras ar masveida atlaišanas un algu samazināšanas iespējamību.
Vācijā uzņēmumu padomes, kas darbojas līdzīgi kā darbinieku padomes, ir ievēlētas struktūras, kas pārstāv darbinieku intereses tieši vadībai un darbojas neatkarīgi no arodbiedrībām. VW uzņēmumu padome mudina uzņēmumu rast godīgu risinājumu, kas izvairītos no darbavietu zaudēšanas un rūpnīcu slēgšanas.
Kristians Koziols, Volkswagen darbinieks ar vairāk nekā 40 gadu stāžu, ir ļoti noraizējies par Volfsburgas nākotni. “Kā ir ar mūsu bērniem — kur viņi strādās nākotnē? Tas ir ļoti satraucoši,” viņš sacīja Euronews.
Koziols, komentējot politisko lēmumu ietekmi uz automobiļu nozari, atzina klimata aizsardzības nozīmi un sacīja: “Atskatoties atpakaļ, mums jāatzīst, ka uzsvars uz CO2 ierobežojumiem, atbilstību un iespējamiem sodiem, iespējams, ierobežoja daudzus uzņēmumus lēmumu pieņemšanā. ”
“Viņiem nebija citas iespējas, kā vien virzīties uz e-mobilitāti, lai nodrošinātu atbilstību šiem standartiem. Tas attiecas uz visu nozari,” sacīja Koziols.
Viņš arī apšaubīja, vai subsīdiju politika ir labi izstrādāta, piebilstot: “Vai bija pareizi izbeigt subsīdijas? Vai bija pareizi sākotnēji noteikt subsīdijas tik lielas, lai tās pēkšņi apturētu? Visi šie faktori ietekmē autobūves nozari.”
Noskaņojums Volfsburgā ir drūms, jo sarunas starp arodbiedrību un VW paredzēts turpināt nākamajā pirmdienā. Arodbiedrība arī draud ar stingrākiem streikiem, ja vienošanās netiks panākta.
Tā kā februārī tuvojas ārkārtas vēlēšanas un automobiļu rūpniecība ir Vācijas ekonomikas mugurkauls, šķiet, ka valsts balsos par vadības maiņu.
Taču pieprasījuma samazināšanās skar ne tikai Vāciju. Arī Itālija, Francija un Beļģija saskaras ar dramatisku pārdošanas apjomu kritumu, radot plašāku ekonomiskās nestabilitātes risku visā eirozonā.