Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien samazināja bāzes procentu likmes par 25 bāzes punktiem, samazinot noguldījumu iespējas likmi līdz 3%.
Eiropas Centrālā banka samazinājusi likmes par 0,25% līdz 3%, atsaucoties uz virzību uz 2% inflācijas mērķi un brīdinot par lejupvērstiem izaugsmes riskiem. Lagarda atzīmēja palēninājuma pazīmes un vājas investīcijas. Tika apspriests lielāks samazinājums, bet vienprātība tika panākta aptuveni par 25 bāzes punktiem. Politika joprojām ir balstīta uz datiem.
ECB prezidente Kristīne Lagarda šo soli raksturoja kā zīmi pieaugošai pārliecībai, ka inflācija nepārtraukti tuvojas ECB vidēja termiņa mērķim 2%, vienlaikus brīdinot par pastāvīgiem lejupvērstiem riskiem ekonomikas izaugsmei.
Ievērojot būtisku politikas maiņu, ECB decembra paziņojumā tika atcelta tās iepriekšējā apņemšanās saglabāt procentu likmes “pietiekami ierobežojošas tik ilgi, cik nepieciešams”, lai sasniegtu 2% mērķi.
Lai gan Lagarda uzsvēra, ka monetārā politika joprojām ir ierobežojoša, šīs frāzes svītrošana liecina par progresu inflācijas mērķa sasniegšanā.
“Pašlaik mēs esam ierobežojoši,” viņa apstiprināja. “Taču situācija tagad ir citāda, jo mēs daudz tuvāk savam mērķim.”
Preses konferences laikā Lagarda arī atklāja, ka Padome ir apspriedusi lielāku likmju samazinājumu par 50 bāzes punktiem, bet galu galā panākusi vienprātību par 25 bāzes punktiem.
“Bija dažas diskusijas, ar dažiem priekšlikumiem apsvērt, iespējams, 50 bāzes punktus,” viņa atzīmēja. “Taču vispārējā vienošanās, uz kuru visi pievienojās, bija tāda, ka 25 bāzes punkti patiesībā bija pareizs lēmums.”
ECB Lagarda sola progresu inflācijas jomā, taču brīdina par algu riskiem
Likmes samazinājums, kas ir ceturtais ECB kopš pašreizējā mīkstināšanas cikla sākuma jūnijā, atspoguļo atjauninātu inflācijas un izaugsmes dinamikas novērtējumu.
ECB atjauninātās makroekonomiskās iespēju aplēses liecina, ka turpmākajos gados inflācija turpinās samazināties. Darbinieki prognozē, ka vidējā inflācija 2024. gadā būs 2,4%, 2025. gadā – 2,1% un 2026. gadā – 1,9%, bet 2027. gadā tā būs nedaudz augstāka līdz 2,1%.
Neskaitot enerģiju un pārtiku, tiek prognozēts, ka inflācija 2024. gadā būs vidēji 2,9%, 2025. gadā – 2,3%, bet gan 2026., gan 2027. gadā – 1,9%. Lagarda pauda pārliecību, ka pamatā esošais cenu spiediens atbilst ECB vidēja termiņa mērķiem.
“Lielākā daļa bāzes inflācijas rādītāju liecina, ka inflācija nostātos aptuveni 2% līmenī,” viņa sacīja, piebilstot, ka “inflācija patiešām ir uz pareizā ceļa”.
Tomēr viņa minēja, ka zināms spiediens, jo īpaši algu un pakalpojumu inflācijas jomā, joprojām ir noturīgs.
“Iekšzemes inflācija ir samazinājusies, bet joprojām ir augsta,” viņa sacīja, atsaucoties uz algu korekcijām un aizkavētu nozaru cenu reakciju uz iepriekšējiem inflācijas kāpumiem.
Tomēr kopējie inflācijas riski šobrīd tiek uzskatīti par “divpusīgākiem” nekā iepriekš. Augšupvērstus riskus rada ģeopolitiskā spriedze, kas varētu paaugstināt enerģijas cenas, savukārt lejupvērstie riski ietver vājāku patēriņu un ieguldījumus zemās konfidences dēļ.
Izaugsme zaudē tempu vājo investīciju un eksporta apstākļos
ECB likmju samazināšana notiek laikā, kad eirozonas ekonomika cīnās ar lejupslīdi. Lagarda uzsvēra, ka “jaunākā informācija liecina, ka [izaugsme] zaudē impulsu”, un apsekojuma dati norāda uz ražošanas samazināšanos un pakalpojumu izaugsmes palēnināšanos.
Darba tirgus joprojām ir noturīgs, nodarbinātībai 3. ceturksnī pieaugot par 0.2%, un bezdarba līmenim oktobrī turoties vēsturiski zemākajā līmenī – 6.3%.
Lagarda arī atzīmēja, ka sagaidāms, ka atveseļošanos veicinās “reālo ienākumu pieaugums”, pieejamāki kredīti un iekšzemes pieprasījuma kāpums.
Neskatoties uz šiem pozitīvajiem aspektiem, ECB samazināja savas ekonomiskās izaugsmes prognozes. Pašlaik tiek prognozēts, ka eirozonas iekšzemes kopprodukts 2024. gadā pieaugs par 0,7%, 2025. gadā – par 1,1%, bet 2026. gadā – par 1,4%.
“Atveseļošanās notiek lēnāk, nekā gaidīts,” atzina Lagarda, norādot uz vājiem investīciju un eksporta rādītājiem.
Lai gan ECB prognozes liecina par atgriešanos pie sava inflācijas mērķa, Lagarda brīdināja, ka izaugsmes riski joprojām ir lejupvērsti.
“Tirdzniecības berzes, ģeopolitiskā spriedze un monetārās politikas stingrākas ietekmes novēlotā ietekme varētu vēl vairāk ietekmēt izaugsmi,” viņa skaidroja.