Eirozonas pakalpojumu izaugsme decembrī atjaunojās, palielinot kopējo aktivitāti, neskatoties uz ražošanas lejupslīdi un darba vietu samazināšanu. Inflācijas spiediens saglabājas, saglabājot nenoteiktu ECB procentu likmju virzību.
Eirozonas privātais sektors 2024. gadu beidza ar pretrunīgu noti, un decembra dati liecina par pārsteidzošu atdzimšanu pakalpojumu sektorā ilgstošas ražošanas lejupslīdes un pieaugošās politiskās nenoteiktības apstākļos.
Atlēciens piedāvāja cerības mirdzumu ekonomikām, kuras cieš no izaugsmes, tomēr virs Vācijas un Francijas saglabājas tumši mākoņi.
Pakalpojumi atgūstas, bet ražošanas grūtības
Eirozonas Composite PMI decembrī pieauga līdz 49,5, salīdzinot ar 48,3 novembrī, pārsniedzot prognozēto 48,2, liecina S&P Global ātrie dati. Lai gan rādījums palika zem 50 atzīmes, kas liecina par samazināšanos, krituma temps samazinājās.
Būtiski, ka pakalpojumu sektors atgriezās pie izaugsmes, PMI pieaugot līdz 51,4 no novembra 49,5. Tas iezīmēja strauju atveseļošanos pēc pirmās kontrakcijas 10 mēnešu laikā.
“Kamēr ražošanā joprojām ir dziļa lejupslīde, pakalpojumu apjoma pieaugums ir apsveicams stimuls kopējai ekonomikai,” sacīja Dr. Sairuss de la Rubija, Hamburgas Komercbankas galvenais ekonomists.
Tomēr pakalpojumu apjoma kāpums krasi kontrastē ar gausajiem jauniem pasūtījumiem un darba vietu samazināšanu, kas paātrinājās straujākajā tempā pēdējo četru gadu laikā. Uzņēmumi reaģē uz vājo darba slodzi, samazinot darbinieku skaitu, radot jaunas bažas par darba tirgus noturību 2024. gadā.
Cenu spiediens atkal parādās
Decembrī inflācija atkal palielinājās, izejvielu izmaksām un izlaides cenām pieaugot straujāk jau trešo mēnesi pēc kārtas. Vienošanās par augstāku algu veicināja spiedienu, mudinot uzņēmumus pārnest izmaksas uz patērētājiem.
“PMI cenu rādītāji šeit nesniedz nekādu pārliecību – izejvielu izmaksas pieauga straujāk, un pārdošanas cenas sekoja šim piemēram,” sacīja de la Rubija. Eiropas Centrālās bankas piesardzīgais likmes samazinājums par 25 bāzes punktiem šķiet pamatots, jo saglabājas bažas par inflāciju, uzskata ekonomists.
Vācija un Francija: izaugsmes sāpes un politiskā paralīze
Vācija un Francija, eirozonas lielākās ekonomikas, decembrī turpināja ietekmēt kopējo sniegumu. Abās valstīs bija vērojams uzņēmējdarbības aktivitātes samazinājums, lai gan nedaudz lēnāk.
Vācijā pakalpojumu sektors uzrādīja provizoriskas stabilizācijas pazīmes, ko veicināja reālo algu kāpums, kas varētu veicināt patērētāju tēriņus.
“Mēs sliecamies sagaidīt Vācijas pakalpojumu sektora atveseļošanos, ko veicināja noskaņojuma uzlabošanās par turpmāko aktivitāti un gaidāmajām pirmstermiņa vēlēšanām februārī, kurām vajadzētu ieviest lielāku politisko skaidrību,” sacīja de la Rubija.
Tomēr ražošanas nozare joprojām ir iesakņojusies recesijā, atstājot neskaidru Vācijas ekonomikas atveseļošanos.
Francijai neklājās labāk. Ekonomisti uzsvēra notiekošās cīņas Francijas ražošanā, raksturojot to kā ekonomikas “Ahileja papēdi”. Ražošanas PMI noslīdēja zem 50, jo ievērojams pasūtījumu trūkums gan no iekšzemes, gan starptautiskajiem tirgiem turpināja iekost, kā rezultātā cieta nodarbinātība.
Arī Francijas pakalpojumu sektors joprojām bija pakļauts spiedienam, un tai trūka izaugsmes tempa ārpus Parīzes olimpisko spēļu vasaras uzplaukuma. “Politiskā nenoteiktība ir šķērslis uzņēmējdarbībai”, ziņo pakalpojumu sektora uzņēmumi, pastiprinot ekonomisko nespēku.