Pieci galvenie ekonomiskie šķēršļi, kas Vācijai jāpārvar 2025. gadā

Vācijas ekonomika, kas savulaik tika uzskatīta par Eiropas spēku, tagad pārdzīvo stagnācijas un strukturālu izaicinājumu laikmetu.

Tā kā izaugsmes prognozes ir viena no vājākajām attīstītajā pasaulē, 2025. gadā valsts saskarsies ar ievērojamiem šķēršļiem, sākot no ekonomikas stagnācijas un ģeopolitiskās spriedzes līdz nepieciešamībai veikt stratēģisku pārveidi galvenajās nozarēs.

Šeit ir pieci galvenie izaicinājumi, ar kuriem Vācijas ekonomikai būs jācīnās.

Ekonomiskā stagnācija un pastāvīga nepietiekama veiktspēja

Kopš 2019. gada beigām Vācijas ekonomika praktiski nav piedzīvojusi izaugsmi. Izaugsmes prognozes 2025. gadam joprojām ir drūmas, un sagaidāms, ka reālais IKP pieaugs tikai par 0,3%, saskaņā ar Goldman Sachs. Bundesbank prognozē vēl vēsāku 0.2% pieaugumu, savukārt Ķīles institūts prognozē tiešu stagnāciju 0.0% apmērā.

Šīs stagnācijas pamatā ir vāja eksporta, gausa privātā patēriņa un brūkošo investīciju saplūšana. Dekarbonizācija, digitalizācija un demogrāfiskās pārmaiņas rada lejupvērstu spiedienu uz potenciālo izlaidi, liekot analītiķiem apšaubīt, vai Vācijas nespēks ir īslaicīgs vājums vai strukturāla korekcija.

Vēlēšanas un fiskālā nenoteiktība

Vācijas pirmstermiņa federālās vēlēšanas, kas paredzētas 2025. gada februārī, rada pastiprinātu ekonomisko un politisko nenoteiktību. Investori uzmanīgi vēro, vai jaunā valdība izmantos Vācijas ievērojamo fiskālo kapacitāti, lai stimulētu izaugsmi.

Neskatoties uz Vācijas ievērojamo fiskālo kapacitāti ar vienu no zemākajām parāda attiecībām pret IKP starp lielākajām attīstītajām ekonomikām, konstitucionālā “parādu bremze” ierobežo valsts aizņēmumus.

Tomēr ir skeptiska attieksme pret to, vai pastāv politiskā griba izmantot šo potenciālu. Lai gan izņēmuma klauzula varētu dot tūlītēju stimulu, tiek plaši uzskatīts, ka parādsaistību bremžu pastāvīga atcelšana, kas ir būtiska, lai atbrīvotu noturīgus ilgtermiņa ieguldījumus, tiek uzskatīts par maz ticamu.

Konkurētspējas zudums automobiļu rūpniecībā

Vācijas autobūves nozare, kas ir galvenais tās ekonomikas balsts, turpina zaudēt globālo konkurētspēju. Kādreiz dominējošie spēlētāji, piemēram, Volkswagen, BMW un Mercedes-Benz, ir nepārtraukti zaudējuši tirgus daļu ASV un Ķīnas ražotājiem.

Saskaņā ar Goldman Sachs teikto: “Ķīna ir kļuvusi no Vācijas galvenā eksporta tirgus par galveno konkurentu”, jo īpaši tādās nozarēs kā elektriskie transportlīdzekļi, kur Vācijas automobiļu ražotāji atpaliek.

Vācijas automobiļu eksportu vēl vairāk ir ietekmējušas augstās enerģijas izmaksas un tirdzniecības politikas nenoteiktība.

Ģeopolitiskie riski: tirdzniecības spriedze un protekcionisms

Vācijas eksporta virzītā ekonomika joprojām ir neaizsargāta pret pieaugošo globālo protekcionismu, īpaši no ASV. Paredzams, ka topošās Trampa administrācijas tirdzniecības politikai būs nesamērīgi negatīva ietekme uz Vāciju.

“Lai gan ASV tarifu lielums ir ļoti nenoteikts, mūsu darbs liecina, ka lielāko daļu izaugsmes kavēšanas, visticamāk, radīs lielāka nenoteiktība tirdzniecības politikā,” brīdināja Goldman Sachs nesenajā piezīmē.

Ķīles institūts lēš, ka jaunās Trampa administrācijas noteiktie tarifi bāzes scenārijā varētu samazināt Vācijas IKP par 0,6% un lejupslīdes scenārijā, kas ietver plašākus tarifus ES precēm, pat par 1,2%.

Šī nenoteiktība jau ir izraisījusi strauju uzņēmēju uzticības kritumu. Eksporta gaidas 2025. gadam, ko mēra Ifo institūts, ir nokritušās līdz pēdējo gadu zemākajam līmenim.

Pieaugošās enerģijas izmaksas un inflācijas spiediens

Augstās enerģijas cenas joprojām ir pastāvīgs slogs Vācijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Bundesbank ziņoja, ka rūpnieciskā ražošana energoietilpīgajās nozarēs ir samazinājusies par 10-15% paaugstināto gāzes un elektroenerģijas izmaksu dēļ, un 2025. gadā ir maz iespēju atgūties.

Vācijas lēmums pakāpeniski atteikties no kodolenerģijas ir sarežģījis šo izaicinājumu, atstājot valsti atkarīgu no dārgākiem un mazāk prognozējamiem enerģijas avotiem.

Turklāt Vācijas augstās enerģijas izmaksas saasina problēmas, ar kurām saskaras energoietilpīgas nozares, piemēram, automobiļu ražošana, peļņas samazināšanās un dažu ražotāju pārcelšana uz ārzemēm.

Lai gan inflācija samazinās no 2022. gada maksimuma, tā joprojām ir spītīgi augsta salīdzinājumā ar pirmspandēmijas līmeni. Paredzams, ka saskaņotais patēriņa cenu indekss (SPCI) 2025. gadā samazināsies tikai nedaudz līdz 2,4%, ko svērs pastāvīgi augstās pakalpojumu izmaksas un lēnāka, nekā gaidīts, algu dinamikas atveseļošanās.

 

Leave a Comment