Āzijas valstis sarunās ar Trampa administrāciju piedāvā iegādāties vairāk ASV sašķidrinātās dabasgāzes (LNG), lai mazinātu spriedzi ASV tirdzniecības deficīta dēļ un novērstu augstākus tarifus.
Analītiķi brīdina, ka šī stratēģija varētu apdraudēt šo valstu ilgtermiņa klimata ambīcijas un enerģētisko drošību.
Vairāk ASV sašķidrinātās dabasgāzes iegāde ir bijusi viena no piekāpšanās sarakstā, ko Āzijas valstis ir piedāvājušas sarunās ar Vašingtonu par prezidenta Donalda Trampa plašajiem tarifiem ārvalstu precēm. ASV centieni pārdot vairāk LNG Āzijai aizsākās jau pirms Trampa administrācijas, taču tie ir guvuši impulsu, pateicoties viņa intensīvajiem centieniem noslēgt tirdzniecības darījumus.
Vjetnamas premjerministrs uzsvēra nepieciešamību iegādāties vairāk īpaši atdzesētas degvielas, un valdība maijā parakstīja līgumu ar amerikāņu uzņēmumu par gāzes importa mezgla izveidi.
JERA, Japānas lielākais elektroenerģijas ražotājs, jūnijā parakstīja jaunus 20 gadu līgumus par līdz pat 5,5 miljoniem metrisko tonnu ASV gāzes iegādi gadā, sākot no aptuveni 2030. gada.
Sašķidrinātā dabasgāze jeb LNG ir dabasgāze, kas atdzesēta šķidrā veidā, lai to būtu viegli uzglabāt un transportēt, un ko izmanto kā degvielu transportā, mājsaimniecību ēdiena gatavošanā un apkurei, kā arī rūpnieciskajos procesos.
Tramps apsprieda sadarbību ar Dienvidkoreju 44 miljardu dolāru (37,8 miljardu eiro) vērtā Aļaskas LNG projektā, kas jūnijā pamudināja amatpersonas apmeklēt objektu. ASV prezidents ir reklamējis šo projektu kā veidu, kā piegādāt gāzi no Aļaskas plašās Ziemeļu nogāzes uz sašķidrināšanas rūpnīcu Nikiski Aļaskas dienvidu centrālajā daļā, galvenokārt koncentrējoties uz eksportu uz Āzijas valstīm, vienlaikus apejot Panamas kanālu.
Taizeme ir piedāvājusi ilgtermiņa līgumu par amerikāņu degvielu un izrādījusi interesi par to pašu Aļaskas projektu, lai izbūvētu gandrīz 1300 kilometru garu cauruļvadu, kas novadītu gāzi no Aļaskas Ziemeļu nogāzes reģiona.
Filipīnas arī apsver iespēju importēt gāzi no Aļaskas, savukārt Indija apsver plānu atcelt importa nodokļus ASV enerģijas piegādēm, lai palīdzētu samazināt tirdzniecības pārpalikumu ar Vašingtonu.
LNG līgumi varētu izjaukt atjaunojamo energoresursu ambīcijas
Eksperti saka, ka LNG iepirkuma līgumi varētu palēnināt atjaunojamo energoresursu ieviešanu Āzijā.
Ilgtermiņa līgumu slēgšana varētu atstāt valstis ar novecojušu infrastruktūru, jo pasaule strauji pāriet uz tīrākiem enerģijas avotiem, piemēram, saules vai vēja enerģiju, kas piedāvā ātrākus un pieejamākus veidus, kā apmierināt pieaugošo enerģijas pieprasījumu, sacīja Indra Overlande, Norvēģijas Starptautisko lietu institūta Enerģētikas pētījumu centra vadītāja.
Cauruļvadu, termināļu un pat mājsaimniecības gāzes plīšu būvniecība rada sistēmas, kas ir dārgas un grūti nomaināmas, apgrūtinot pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem vēlāk.
Enerģētikas uzņēmumi, kas gūst peļņu no gāzes vai oglēm, ir ietekmīgas ieinteresētās personas, kas ietekmē politiku, lai atbalstītu savus biznesa modeļus, viņš teica.
LNG sadedzina tīrāk nekā ogles, taču tā joprojām ir fosilais kurināmais, kas izdala siltumnīcefekta gāzes un veicina klimata pārmaiņas.
Daudzos LNG līgumos ir iekļautas klauzulas “ņem vai maksā”, kas uzliek valdībām pienākumu maksāt pat tad, ja tās neizmanto degvielu. Kristofers Dolemans no Enerģētikas ekonomikas un finanšu analīzes institūta brīdina, ka, ja atjaunojamā enerģija strauji pieaugs, samazinot nepieciešamību pēc LNG, valstīm joprojām var nākties maksāt par gāzi, kas tām vairs nav nepieciešama.
Pakistāna ir piemērs. Augošās LNG izmaksas palielināja elektroenerģijas cenas, mudinot patērētājus uzstādīt saules paneļus uz jumtiem. Samazinoties pieprasījumam pēc elektroenerģijas un pieaugot gāzes piegādei, valsts atliek LNG piegādes un cenšas pārdot lieko degvielu.
LNG aprēķini nav pareizi
Eksperti norādīja, ka, lai gan valstis signalizē par vēlmi importēt vairāk ASV LNG, tās, visticamāk, neimportēs pietiekami daudz, lai būtiski ietekmētu ASV tirdzniecības deficītu.
Dienvidkorejai gadā būtu jāimportē 121 miljons metrisko tonnu LNG — par 50% vairāk nekā kopējais LNG apjoms, ko ASV eksportēja pasaulē pagājušajā gadā, un trīs reizes vairāk nekā Dienvidkorejas importētais apjoms, sacīja Dolemans.
Ceļā ir arī citi šķēršļi. Aļaskas sašķidrinātās dabasgāzes projekts tiek plaši uzskatīts par neekonomisku. Gan ogles, gan atjaunojamā enerģija Āzijā ir tik daudz lētāka, ka ASV gāzei būtu jāmaksā mazāk nekā puse no pašreizējās cenas, lai konkurētu.
Tarifi Ķīnas tēraudam varētu sadārdzināt gāzes cauruļvadu un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu būvniecību, savukārt ilgstoša kavēšanās jaunu gāzes turbīnu būvniecībā nozīmē, ka jauni gāzes enerģijas projekti varētu sākties tikai 2032. gadā.
Tikmēr globāls sašķidrinātās dabasgāzes pārpalikums, visticamāk, samazinās cenas, padarot valstis vēl grūtāk attaisnot ilgtermiņa līgumu slēgšanu ar ASV par pašreizējām augstākajām cenām.