Tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētais advokāts Jānis Loze apgalvojis, ka šajā projektā iesaistījies kā Andra Šķēles advokāts viņa uzdevumā un vadījies pēc viņa norādījumiem, ceturtdien vēsta “Latvija Avīzes” interneta portāls “la.lv”.
“Kā es sapratu, Šķēle bija saistīts ar kompāniju, kurai bija interese piedalīties digitālās televīzijas ieviešanas Latvijā procesā,” portāls citē digitālās TV lietā notiesātā advokāta Lozes tiesai iesniegtu dokumentu.
Publikācijā norādīts, ka kādreizējais valdības vadītājs un par oligarhu dēvētais Šķēle līdz šim ir izvairījies no kriminālatbildības šajā lietā, kaut gan viņa vārds šai sakarā ir bieži pieminēts. “Taču tagad, ja Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra vēlēsies “pamanīt” šai lietā tāpat notiesātā Lozes pirms dažām dienām apgabaltiesai nosūtīto lūgumu par liecinieka izsaukšanu un nopratināšanu, Šķēles loma šajā lietā var arī mainīties. Tam pamatu dod šajā dokumentā uzskaitītie fakti, par ko Loze līdz šim kā advokāts bijis spiests klusēt,” raksta portāls.
Kā pausts publikācijā, Loze pirmoreiz ir norādījis uz sava klienta patieso lomu digitālās TV ieviešanas shēmās un atklājis, ka šajā lietā viņa birojs pārstāvējis tieši Šķēles kā uzņēmēja intereses. “Juridiskais pamatojums manai darbībai bija tāds pats kā citos gadījumos, kad mans zvērinātu advokātu birojs pārstāvēja viņa kā uzņēmēja intereses, gan viņa uzņēmuma intereses. Un ik mēnesi tika attiecīgi piestādīti rēķini gan Šķēlem, gan viņa uzņēmumam par padarīto darbu, kas tika attiecīgi apmaksāti,” portāls citē tiesai iesniegto dokumentu.
“LA.lv” atzīmē, ka no Lozes tiesai nosūtītā dokumenta faktiski izriet, ka tieši Šķēle devis norādījumus – kādam tieši jābūt saturam līgumu projektos, ko apsūdzība atzinusi par fiktīviem, gan iekārtu piegāžu līgumos. Arī dokumentos iekļautās iespaidīgās summas noteicis tieši klients, nevis advokāts. “Es apgalvoju, ka rīkojos saskaņā ar klienta norādījumiem un no viņa saņemtās informācijas, ko pēc tam ietvēru līguma un iekārtu piegāžu līgumu projektos,” iesniegumā tiesai norādījis Loze, vēsta “LA.lv”.
Kā zināms, 2015.gada maijā Rīgas apgabaltiesa nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.
Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas – Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kura lietas iztiesāšanas laikā nomira.
Advokātam Jānim Lozem galīgais sods noteikts divi gadi brīvības atņemšanas un naudas sods 36 000 eiro apmērā. Lozi tiesa atzina par vainīgu līdzdalībā lielā krāpšanā un par līdzdalību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā.
Tāpat tiesa atcēla Lozem piemēroto drošības līdzekli – aizliegumu tuvoties noteiktām personām.