Raidījumā “LNT Ziņas” tika veidots sižets par bērnu izņemšanu no latviešu ģimenēm, kuras strādā un dzīvo dažādās Anglijas pilsētās. Bērnu atņemšana Anglijā kļūst arvien akūtāka problēma.
Pie juriste Laimas Brencs Anglijā katru nedēļu vēršas vismaz divas latviešu ģimenes, kuras nonākušas britu sociālo dienestu melnajā sarakstā. Viņa ir palīdzējusi vairākām latviešu ģimenēm pierādīt, ka sociālo dienestu apsūdzība ir nepamatota un pārspīlēta. “Tas paliek arvien akūtāk un akūtāk. Un diemžēl, tas, ko es redzu praksē, ir, ka sociālajiem dienestiem maksā naudu par to – viņiem ir noteikts cipars, ko viņi ir apņēmušies izņemt ārā no ģimenēm, un neskatās,” komentēja Brencs.
Sociālo dienestu redzeslokā nonākusi arī Anglijas pilsētā Spaldingā dzīvojošā latviete Baiba. Skolā britu vienaudži pierunājuši Baibas dēlu samelot, ka vecāki viņu sit. Tādā veidā puisis saņems jaunu datoru, divriteni, stilīgas drēbes un visu citu, ko vien gribēs. To viņam nopirks jaunie, bagātie britu audžuvecāki.
“Viņi uzreiz pārbauda visus zilumus, visu, bet nekā nebija. Bērns pēc dažām minūtēm smējās un teica, ka viņš joko. Bet signāls jau ir,” stāstīja Baiba. Ģimene ir nokļuvusi sociālo dienestu melnajā sarakstā. Sociālā dienesta darbinieki brauc uz māju neplānotās vizītēs, skatās, vai bērns ir paēdis, tīrās drēbēs, vai māja ir sakopta. Katra diena tiek pavadīta bailēs par dēla atņemšanu.
Esot sajūta, ka briti uzmanību pievērš tiešu austrumeiropiešiem. Mazākā kļūda un viss – bērns tiek atņemts.
Latviete Kristīne pat apsver domu doties atpakaļ uz Latviju: “Man tagad ir plāns tuvākā nākotnē atgriezties Latvijā. Viens no iemesliem – mani kā māti uztrauc sociālie dienesti, kuri ļoti bieži nepamatoti atņem bērnus iebraucējiem,” atzina Spaldingā dzīvojošā latviete Kristīne. Lai gan viņas ģimenē viss ir kārtībā, tomēr viņa ir pieredzējusi draudzenes traģēdiju: “Par katru zilumu tiek sacelts tāds skandāls. Man, piemēram, draudzenei bērns mājās nokrita, aizgāja ar zilumu uz rociņas. Bērnu uzreiz atrāva no mammas, bērnam tā ir trauma. Visi skolotāji skrien virsū un prasa, kas noticis, kas tevi sit. Bērns raud, neko nevar pateikt, mamma kaut ko grib paskaidrot, viņai rupjā veida pasaka, lai stāv klusu. Tas nav normāli,” saka Kristīne.
Laima Brencs stāsta, ka lielākā kļūda, ko vecāki izdara brīdī, kad pie viņiem ierodas sociālais dienests, paraksta jebkādu dokumentu. Ar parakstu pietiek, lai bērnu izņemtu no ģimenes bez tiesas lēmuma. Vecākiem ir jāatsakās parakstīt dokumentus. Labāk, lai saka, ka nesaprot angliski uzrakstīto.
Ja vecāki nebūs parakstījuši dokumentus, tad līdz lietas ierosināšanai tiesā ir iespējams noregulēt situāciju par labu vecākiem. Pēc tam ir jāinformē Latvijas vēstniecība un Latvijas Tieslietu ministrija.
Latviešu iecienītās valstis labākai dzīvei ir Lielbritānija, Īrija, Norvēģija un Vācija. Taču tās ir valstis, kurās ir visstriktākie noteikumi bērnu aizsardzībā un bargākie sociālie dienesti.
Par dažādiem pārkāpumiem no latviešu ģimenēm ir izņemti un nodoti adopcijai 20 bērni 2014. gadā, 2015. gadā – jau 30, bet šogad seši bērni atdoti audžuvecākiem.
Tieslietu ministrijai ir informācija, ka ārzemju sociālo dienestu redzeslokā šogad sāktas 35 lietas, 2015. gadā – 123 un 2014. gadā – 122 lietas. Skaitļi varētu būt lielāki, jo ne visas ģimenes paziņo par notiekušo un lūdz ministrijas palīdzību.
Galvenie iemesli, kā var nonākt sociālo dienestu redzeslokā:
- ja bērnu vienu pašu atstāj mājās vai auto, kamēr vecāki dodas uz veikalu vai darbu
- ja kaimiņi sūdzējušies par bērna ilgstošu raudāšanu
- zilumi bērniem
- bērna pēršana ar jostu vai žagariem
Avots: kasjauns.lv