Arī uz Ziemas olimpiskajām spēlēm Dienvidkorejā Valsts prezidentam Raimondam Vējonim līdzi dosies viņa tradicionāla „administratīvā pavadone”, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece Egita Kazeka. Cik izmaksās Kazekas brauciens un kādas tieši funkcijas viņa veiks vizītes laikā, Vējoņa kanceleja pagaidām neatklāj, ziņo portāls “Pietiek”.
Formāli Vējonis uz Dienvidkoreju dosies oficiālā vizītē, taču patiesībā šīs vizītes galvenā sastāvdaļa būs olimpisko spēļu pasākumu apmeklējums: viņš paredzējis gan apmeklēt sacensības, gan piedalīties olimpiādes atklāšanā.
Vējonim līdz dosies Latvijas amatpersonu un uzņēmēju delegācija, taču no viņa kancelejas, kā liecina pašlaik sniegtā informācija, līdzi dosies tikai četri cilvēki, – divi apsardzes darbinieki, kā arī Protokola nodaļas vadītājs Renārs Vilde un Vējoņa tradicionālā „administratīvā pavadone” Kazeka.
Pietiek janvāra sākumā jau informēja – pēc tam, kad Augstākā tiesa šo lietu vēlreiz aizsūtīja atpakaļ uz administratīvo rajona tiesu, saskaņā ar tās jauno spriedumu Aizsardzības ministrijai tomēr nāksies atklāt „kutelīgos” datus par kādreizējā aizsardzības ministra, tagadējā Valsts prezidenta Vējoņa 2014. gadā notikušo braucienu par nodokļu maksātāju līdzekļiem uz Centrālāfrikas Republiku kopā ar viņa toreizējo biroja vadītāju Kazeku.
Dārgajā, vairāk nekā 6000 eiro vienam cilvēkam izmaksājušajā eksotiskajā braucienā bija devies ne tikai Vējonis un toreizējais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, bet arī ministra biroja vadītāja Kazeka, turklāt – ar viņas ieņemtajam postenim ļoti īpatnu komandējuma pieprasījuma pamatojumu.
“Centrālāfrikas Republikā dienošo Latvijas nacionālā kontingenta karavīru apmeklējums, tikšanās ar Centrālāfrikas Republikas valdības amatpersonām un sabiedroto valstu militārās vadības pārstāvjiem, kā arī izvērtējuma veikšana attiecībā uz lēmumu par turpmāko Latvijas dalību šajā operācijā,” – šāds saskaņā ar Pietiek oficiāli saņemto Aizsardzības ministrijas informāciju bija pamatojums ministra biroja vadītājas komandējumam uz eksotisko valsti.
To, kādā tieši veidā un uz kādu militāru zināšanu pamata ekonomiste Kazeka, kura laikā, kad Vējonis bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pildīja viņa padomnieces pienākumus vides ekonomikas jautājumos, tālajā Āfrikas valstī ir spējusi kompetenti izvērtēt Latvijas dalību miera uzturēšanas operācijā, Aizsardzības ministrija neatklāja.
Arī ministra biroja vadītājas komandējuma atskaiti, kas varētu viest skaidrību, kāda tieši bijusi Kazekas eksotiskā brauciena lietderība, ministrija atteicās atklāt, jo “atskaite satur ierobežotas pieejamības informāciju un saskaņā ar Informācijas atklātības likumu nav publicējama”.
Taču, ja šādas informācijas atteikumu vēl varēja racionāli pamatot (piemēram, ar valsts noslēpumu utml.), tad atklāti dīvains bija Aizsardzības ministrijas kategoriskais atteikums atklāt nenozīmīgas, taču „kutelīgas” detaļas par eksotisko ceļojumu.
Izdevums Vakara Ziņas 2014. gada rudenī vēstīja, ka, turpinot garo ministru un viņu biroja vadītāju romantisko attiecību rindu, arī “aizsardzības ministram Raimondam Vējonim (48) un viņa biroja vadītājai, pievilcīgajai tumšmatei Egitai Kazekai (43) izveidojušās romantiskas attiecības”.
Uz to, ka šī paša Vējoņa noliegtā informācija tomēr varētu nebūt bez pamata, norādīja ministrijas nevēlēšanās pat pēc atkārtota aizrādījuma sniegt atbildi uz Pietiek oficiālajā informācijas pieprasījumā uzdoto jautājumu – “cik viesnīcas numuriņi katrā no viesnīcām, kurās apmetās minētās divas personas, tika izmantoti šo personu vajadzībām”.
Sākotnēji Administratīvā rajona tiesa noraidīja Pietiek pārstāvja prasību atklāt šo informāciju, kā pamatojumu minot šādus apsvērumus:
“Ministrija pieteicējam ir sniegusi informāciju par R.Vējoņa un E.Kazekas komandējuma uzturēšanās izmaksām, norādot individuāli katrai personai uzturēšanās dienas viesnīcā katrā valstī un izdevumus par viesnīcu. Šie izdevumi abām personām ir identiski. No minētā acīmredzami izriet, ka katrai personai ir segti individuāli viesnīcas izdevumi.
Tiesas ieskatā tā ir vispārpieņemta un pamatota prakse, ka katrai amatpersonai tiek noteikti atsevišķi viesnīcas un uzturēšanās izdevumi, tas arī ļauj sabiedrībai un kontrolējošām iestādēm objektīvāk izsekot līdzekļu izlietojumam. Tāpat ir akceptējams, ka augsta ranga amatpersonai dienesta braucienā tiek rezervēts un apmaksāts atsevišķs viesnīcas numurs.
Lai arī Ministrijas atbilde nav noformēta atbilstoši pieteicēja izteiktā jautājuma formulējumam, tomēr minētais nenozīmē, ka sniegtā informācija nav atbilstoša pieteicēja informācijas pieprasījumam.”
Taču tad pieteikuma iesniedzējs Lato Lapsa vērsās Augstākajā tiesā, un tā nosprieda atcelt Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 30.jūnija spriedumu daļā, kas attiecas uz Aizsardzības ministrijas faktiskās rīcības, neizsniedzot pieteicējam pieprasīto informāciju par viesnīcas numuriņu skaitu, atzīšanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu Aizsardzības ministrijai pieteicējam sniegt attiecīgo pieprasīto informāciju un kaitējuma atlīdzināšanu.
Savukārt tagad administratīvā tiesa, atkārtoti izskatot šo lietu, nospriedusi atzīt par prettiesisku Aizsardzības ministrijas faktisko rīcību, nesniedzot šo informāciju, un „uzdot Aizsardzības ministrijai viena mēneša laikā no sprieduma stāšanās spēkā sniegt Lato Lapsas 2014.gada 13.oktobrī iesniegumā pieprasīto informāciju, par to, cik viesnīcas numuriņi komandējuma laikā tika rezervēti un apmaksāti R.Vējoņa vajadzībām un cik viesnīcas numuriņi komandējuma laikā tika rezervēti un apmaksāti E.Kazekas vajadzībām”.