…raksta turpinājums no 1. lapas
Banku uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ierobežoja TKB darbību 2016.gada 22.janvārī un drīzumā banku slēdza, bet kredītiestādei jau vismaz gadu iepriekš bija radušās nopietnas grūtības izpildīt kapitāla pietiekamības rādītājus, raksta žurnāls. Bankas pārstāvji uzraudzības problēmas risinājuši ar kukuļu palīdzību, liek domāt izmeklēšanai sniegtā informācija. Pastāv aizdomas, ka nauda maksāta Rimšēvičam par problēmu ar FKTK atrisināšanu, savukārt uzņēmējs Māris Martinsons esot līdzdarbojies šajā procesā.
TKB oficiālajā pārskatā bija redzams, ka banka jau 2014.gada nogalē nav atbildusi kapitāla pietiekamības prasībai un tās revidenti ziņojumā izteikuši šaubas par bankas spēju turpināt darbību.
“Nepieciešamie kapitāla pietiekamības līmeņi 2014. gadā pamatā tika sasniegti, izņemot situāciju uz decembra beigām, kad speciālo uzkrājumu nedrošiem parādiem izveidošanas ietekmē kapitāla pietiekamības rādītājs samazinājās, kļūstot zemākam par noteiktajiem līmeņiem,” bija teikts bankas pārskatā.
Problēmas radīja karš un krīze Ukrainā, jo TKB bija izsniegusi 12 miljonu eiro aizdevumus divām Ukrainas bankām, bet tās 2015.gada sākumā kļuva maksātnespējīgas. Līdz ar to TKB nācās pārvērtēt aizdevumu atgūšanas iespēju un veidot atbilstošus uzkrājumus, bet banka vienkārši pieņēma, ka aizdevuma ķīla – kāds nepabeigts nekustamā īpašuma objekts – pēc pabeigšanas atbildīs aizdevuma vērtībai.
Revidenti savā ziņojumā norādīja, ka viņiem nav nekādas iespējas par to pārliecināties un tāpēc nevar pateikt, par kādu summu patiesībā būtu jāpalielina nedrošā kredīta uzkrājumi un vai banka, ņemot vērā kapitāla pietiekamības prasības, spēs turpināt darbu. 2014.gadu TKB noslēdza ar 12,7 miljonu eiro zaudējumiem, bija sarucis tās kapitāls un rezerves, bet 2015.gadā problēmas vēl padziļinājās – zaudējumi sasniedza jau 21,2 miljonus eiro, tālāk saruka kapitāls. Beidzot 2016.gada janvārī FKTK secināja, ka bankas biznesa modelis nav dzīvotspējīgs, un Eiropas Centrālā banka tās licenci anulēja.
Tolaik FKTK vadīja Kristaps Zakulis, kurš amatu atstāja 2016.gada janvārī, vienlaikus ar problemātiskās TKB darbības ierobežošanu un ļoti asām starptautisko partneru norādēm par naudas atmazgāšanas vājo kontroli Latvijas bankās. Zakulis komentārus par tā laika notikumiem sniegt atteicies.
Zakuļa vietnieks tolaik bija pašreizējais FKTK vadītājs Pēters Putniņš. Viņš skaidrojis, ka FKTK lēmumu 2016.gadā pieņēmusi, jo banka nav spējusi uzrādīt progresu darbības sakārtošanā, tajā skaitā kapitāla pietiekamības jautājumos. Uz jautājumu, vai banka nebija jāslēdz jau 2015.gadā, Putniņš skaidru atbildi neesot sniedzis, taču noliedzis, ka viņam būtu kas zināms par iespējami prasītiem kukuļiem.
“Mūsu iestādē nav nekādas informācijas par šādām lietām. Šādas problēmas FKTK nav. Pierādījums tam ir rindkopa “FinCEN” ziņojumā par FKTK darba novērtējumu pēdējo divu gadu laikā. Šis teksts ir apliecinājums tam, ka korupcijas risks FKTK nepastāv. Pretējā gadījumā šādas rindkopas te nebūtu.”
Žurnāls atgādina, ka TKB nav nonākusi likumsargu redzeslokā pirmo reizi. Tas noticis gan pirms, gan pēc iestādes maksātnespējas. 2015.gada beigās policija veica kratīšanu tolaik vēl strādājošajā bankā saistībā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu. Tika aizturētas vairākas personas, un no amata tika atstādināts bankas valdes loceklis Viktors Ziemelis, kam piedēvēta vadoša loma naudas atmazgāšanas shēmas īstenošanā. Izmeklēšana šajā lietā vēlāk tika sadalīta – viena lieta par vidēja līmeņa darbinieku iesaistīšanos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā ir jau pabeigta un pērnā gada nogalē nodota kriminālvajāšanai prokuratūrā.
Savukārt otrajā daļā par augstākā līmeņa bankas vadītāju pārkāpumiem joprojām turpinās aktīva izmeklēšana. Iespējams, tieši šīs daļas izmeklēšanā iegūtā informācija varētu būt sekmējusi jauno kriminālprocesu KNAB. Turklāt iespējami noziegumi tiek izmeklēti arī TKB likvidācijas procesā – jau apsūdzētas vairākas personas, to skaitā maksātnespējas administratori Ilmārs Krūms un Māris Sprūds.