Bērni mēdz pateikt ārkārtīgi smieklīgas lietas, taču reizēm no viņu mutēm nāk teikumi, kas liek uzmesties zosādai un bailēs notrīcēt ikvienam, kas to ir dzirdējis. Ko tādu saklausot, iespējams, daži vecāki naktīs aizmieg, degot naktslampiņai. Jo tā drošāk.
Lūk, daži jaunās paaudzes teksti, kas vecākus neatstāja vienaldzīgus:
“Mēs braucām pa tumšu, sniega pilnu lielceļu. Bija kādi 4-5 no rīta. Ceļā bija pavadītas vairākas stundas.. Te pēkšņi mazais dēlēns (5 gadi), kas uz to laiku bija nomodā, uzvilka sev uz sejas segu un teica: “Es negribu sejā dabūt stikla lauskas!” Un patiesi mirkli vēlāk pirms mūsu automašīnas notika avārija, kurā paši par laimi necietām.”
Puika (4 gadi): “Tēti, es gribu izurbt caurumu tavā vēderā, ielīst tur iekšā un apēst Tavas vakariņas!”
“Māsas meita uzzīmēja zīmējumu, kurā redzams kāds vīrietis, par kuru viņa vecākiem bija stāstījusi. Viņam katra acs bija savā krāsā – viena pelēka. Kad jautāju, kāpēc pelēka, mazā atbildēja, ka tas tāpēc – viņš redz, kad tuvojas vētra.”
“Kad savam 8 gadus vecajam bērnam sacīju, ka viņu mīlu un ka esmu laimīga, ka viņš ir manā dzīvē, dēls atbildēja: “Es neizvēlējos šo dzīvi. Es nespēju kontrolēt to, kā tas sākās. Bet es varu kontrolēt to, kā tas beigsies.””
“Mana drauga 7 gadus vecais bērns ielika mani “cietumā”. Kad jautāju, ko esmu izdarījis, lai tur sēdētu – neesmu iztīrījis zobus, neesmu izpildījis mājas darbus, viņa atbildēja: “Tu nogalināji 23 gadus vecu sievieti, kamēr viņa skrēja rīta skrējienā.””
“Kad braucām automašīnā, mana sešgadīgā meita man teica: “Tēti, kad man būs septiņi gadi, es tevi nogalināšu. Nē, pagaidi.. tad, kad man būs 8 gadi.” Es pajautāju, kā viņa to domā izdarīt. “Es pārbraukšu pāri tavai galvai ar šo automašīnu.””
Kad manai brāļa meitai bija 3 gadi, viņa uzlika uz manas galvas segu. Es to noņēmu, lai redzētu meiteni, taču viņa atkārtoti uzlika uz manas galvas segu un to turēja. “Tur nedrīksti izbāzt galvu!”, pavēlēja meitene. Es smejoties jautāju, kādēļ tā, viņa sakoda zobus un teica: “Jo es tā gribu!”
“Kad ģimenes lokā visi runājām par mūsu mīļajiem, kas aizgājuši mūžībā, mans svainis paņēma fotogrāfiju, kurā redzama viņa mamma, kas gāja bojā autoavārijā. Viņu divgadīgā meita ieraudzīja foto un sāka skaļi smieties. Kad jautājām, kādēļ viņa tā dara, viņa teica, ka tā ir viņas īpašā draudzene, kas viņai ik pa laikam dzied dziesmas.”
“Mēs jautājām savam trīsgadīgajam dēlam. “Ko tu darītu, ja mums būtu vēl viens bērniņš?” Puika atbildēja: “Es viņu nogalinātu!””
Avots: reddit.com