“FAST-CARE”- jauns pasākumu kopums cīņai ar Krievijas agresijas Ukrainā sekām

Lai dalībvalstīm, reģionālajām un vietējām iestādēm un partneriem palīdzētu risināt sekas, ko rada Krievijas agresija pret Ukrainu, šodien Komisija spēra vēl vienu svarīgu soli, pieņemot “elastīgu palīdzību teritorijām” (“FAST-CARE”).

Šis ir jauns, visaptverošs pasākumu kopums, kas piedāvā papildu atbalstu un lielāku kohēzijas politikas finansējuma elastību un tādējādi paplašina atbalstu, ko jau sniedz saskaņā ar kohēzijas rīcību bēgļu atbalstam Eiropā (“CARE”).

“CARE” mobilizēja investīcijas mājokļos, veselības aprūpē, tulkošanas pakalpojumos vai apmācībā pārvietotu personu vajadzībām, kā arī valstīm, kas šos cilvēkus uzņem. Tomēr, tā kā vajadzības turpina pieaugt, Eiropadome, Eiropas Parlaments un ES reģioni aicināja Komisiju daudzgadu finanšu shēmas ietvaros nākt klajā ar jaunām iniciatīvām, lai atbalstītu dalībvalstu centienus šajā jomā.

“FAST-CARE” reaģē uz šiem pieprasījumiem, piedāvājot papildu elastību kohēzijas politikas investīciju īstenošanai, kas arī palīdz mazināt ES finansēto projektu novēloto īstenošanu Covid-19 kopējās ietekmes un kara izraisīto augsto enerģijas izmaksu, izejvielu un darbaspēka trūkuma dēļ.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis: “ES pilnībā solidarizējas ar Ukrainu pret Krievijas brutālo agresiju. ES dalībvalstis ir uzņēmušas miljoniem ukraiņu, kas bēg no šā kara, taču tām ir arī jārisina ekonomiskās sekas – piemēram, papildu izmaksas un piegādes ķēdes grūtības. Šodienas priekšlikumam ir svarīgs humanitārs un ekonomisks mērķis: uzlabot ES atbalstu personām, kas pārvietotas no Ukrainas, un vienkāršot dalībvalstu darbu, kas tām jāveic, īstenojot galvenos ES finansētos projektus, kuri tagad var aizkavēties. Mēs to panāksim, padarot ES kohēzijas politikas noteikumus vienkāršākus un elastīgākus, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principus un sekojot mūsu zaļā kursa mērķiem.”

Lielāks atbalsts tiem, kas uzņem pārvietotās personas – dalībvalstīm, vietējām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām

Priekšfinansējuma maksājumi ir papildus palielināti par 3,5 miljardiem eiro, kas tiks izmaksāti 2022. un 2023.gadā, un tas nodrošinās ātru papildu likviditāti visām dalībvalstīm. Šī summa papildina priekšfinansējuma maksājumus 3,5 miljardu eiro apmērā, kas kopš 2022.gada marta jau veikti “REACT-EU” ietvaros.

ES 100% līdzfinansējuma iespēja 2014.-2020.gada periodā tagad ir paplašināta, to attiecinot arī uz pasākumiem, kas veicina trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomisko integrāciju. Šis risinājums tiek attiecināts arī uz 2021.-2027.gada programmām, kuras pārskatīs līdz 2024.gada vidum.

Dalībvalstis “CARE” ieviesto vienkāršoto vienības izmaksu summu bēgļu pamatvajadzību segšanai var palielināt no 40 līdz 100 eiro nedēļā par vienu personu. Tās var pieprasīt šīs izmaksas uz laikposmu līdz 26 nedēļām salīdzinājumā ar 13 nedēļām pašlaik. Tas ļaus vēl vairāk vienkāršot pārvietotām personām paredzēto līdzekļu izmantošanu.

Šķērsfinansēšanas iespēja, ko “CARE” ietvaros jau atļāva starp Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Eiropas Sociālo fondu (ESF), tiks attiecināta arī uz Kohēzijas fondu. Tas nozīmē, ka Kohēzijas fonds tagad var arī mobilizēt resursus migrācijas problēmu seku risināšanai.

Nodrošināt, ka investīcijas tiek veiktas tur, kur tās ir vajadzīgas

Vismaz 30% no līdzekļiem, kas mobilizēti, izmantojot nodrošinātās elastības iespējas, būtu jāpiešķir darbībām, ko pārvalda vietējās iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras darbojas vietējās kopienās, lai tie, kas iegulda lielākās pūles, saņemtu pienācīgu atbalstu.

Izdevumus, kas saistīti ar darbībām, ar kurām risina migrācijas problēmas, tagad var atmaksai deklarēt ar atpakaļejošu spēku, pat ja attiecīgā darbība jau ir pabeigta.

Programmas var atbalstīt darbības ārpus programmas ģeogrāfiskās darbības jomas, bet dalībvalsts iekšienē. Tas ļaus novirzīt atbalstu tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs, jo bēgļi bieži vien pārvietojas dalībvalstu iekšienē.

– Praktisks atbalsts, kas mazinās projektu novēlotas īstenošanas problēmu.

Projektus, kuri pārsniedz 1 miljonu eiro (piemēram, būvniecības nozarē) un kuri saņem atbalstu 2014.-2020.gada programmu ietvaros, bet kurus laikus nevarēja pabeigt cenu pieauguma, izejvielu trūkuma un darbaspēka dēļ, var turpināt atbalstīt 2021.-2027.gada programmās.

Lielāka elastība dalībvalstīm programmu slēgšanas laikā, lai maksimāli palielinātu līdzekļu apjomu, ko tās var saņemt pat tad, ja īstenošana ir aizkavējusies.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru