…raksta turpinājums no 1. lapas
Krokodilu Harijs jeb Arvīds Blūmentāls (attēlā) uz šejieni pārcēlās pagājušā gadsimta 60to gadu beigās, kad Austrālijā ar likumu aizliedza krokodilu medības. Pirms tam sirojot pa Austrālijas ziemeļu teritorijām savās aktīvā mednieka gaitās viņš esot nomedījis ap 40 tuūkstošiem krokodilu, kas šķiet visai ievērojams skaits, un paskatot kādas senākas bildes, kur Arvīds redzams kopā ar šiem milzu rāpuļiem, izskatās, ka viņam pieveikt krokodilu savulaik ir bijis ne grūtāk, kā man ar slieku tikt galā. Esot spēcīgs vīrs bijis. Runā, ka tieši viņš esot bijis savulaik ļoti iecienītās filmas par Krokodilu Dandiju galvenā varoņa prototips.
Ierodoties viņa ap 5 kilometrus no pilsētiņas attālo mitekli ar tēlainu nosaukumu Krokodila ligzda kļūst diezgan skaidrs, ka Krokodilu Harijs, kā viņu vietējie saukuši un vēl joprojām dēvē, bijis arī liels brunču mednieks un ļoti ieredzēts dāmu aprindās. Gan viņa māja, jeb pareizāk sakot Ala, gan arī dažas teikas par rožu audzēšanu mašīnas bagāžniekā, helikoptera lidojumiem pēc viskija, par to, kā viņš aborigēniem mācījis Līgo svētkus svinēt un citi stāsti skaidri liecina, ka šis vīrs ir bijis pamatīgs dauzoņa. Kā skolēni savos uzdevumos mums raksta, tad balvā savulaik par sievu pat īstu baronesi Harijs esot dabūjis. Respektīvi – kārtīgs mūsējais… ? ? ?
Viņa jau kā opālu mednieka māja līdzīgi, kā daudzu cilvēku mājas šajā apvidū, ir izgrebta kalnā kā ala. Šo opāla raktuvju un tām piemērotā cilvēku dzīves veida dēļ arī Coober Pedy ir ieguvusi savu nosaukumu – aborigēnu valodā tas nozīmē Baltā cilvēka ala. Mums diemžēl pašu Hariju satikt šeit neizdodas, jo viņš vēl 2006.gadā 81 gada vecumā piedzīvoja sirdstrieku un devās aizsaulē.
Taču viņa mītnes vieta, kuru viņš savulaik lepni bija pasludinājis pat par Krokodilu ligzdas demokrātisko republiku, vēl šodien tiek uzturēta labā kārtībā un ir pieejama cilvēku apskatei. Te gan nav iekārtots nekāds oficiāls muzejs ar ieejas maksām un tā, bet lai arī nevienu citu, kā mazu šuneli te nesastopam, te viss ir labi sakopts, durvis apmeklētājiem ir atvērtas un iekārtota pat neliela ziedojumu kastīte šīs vietas uzturēšanai.
Pie ieejas Harija ligzdā mūs sagaida kāds patīkams pārsteigums un mums ilgi nav jādomā, kur līmēt mūsu brauciena uzlīmīti – skaidrs, ka līmējam to blakus iepriekšējai latviešu motociklistu šeit atstātajai zīmei! Ar 12 gadu nobīdi divas latviešu motociklistu-tālbraucēju ekspedīcijas šeit ir satikušās. Forši! Nez kad nākamie mocisti no Latvijas ar saviem braucamajiem šurpu atkulsies? (gaidīsim ziņas…;) )
Un diez – vai Andim Pikānam un Jānim Kļaviņam togad, kad viņi šeit bija pierullējuši ar saviem močiem, pašu Hariju vēl izdevās satikt? (Andi, Jāni – kā tur bija?)
Mēs atvadīties no Krokodilu Harija piebraucam viņa pēdējā atdusas vietā Coober Pedy kapu kalniņā. Uz viņa kapa maliņas, protams, sēd neliels krokodiliņš (kuru mazliet ieģērbjam latvju rakstos) un vairākās vāzēs šo kapiņu rotā svaigi ziedi. Šķiet Harij, Veco Zēn, ka Tevi šajā apkaimē tik drīz vis neaizmirsīs…”
FOTO:
