Raksta turpinājums no 1. lapas
„Esmu ļoti pateicīga depozīta dāvinātājam, ka viņš novērtējis tā vēsturisko vērtību,” saka I.Rozentāle, kura muzejā strādā kopš oktobra. Tiek apsvērta iespēja pirms konservācijas monētas parādīt sabiedrībai, bet tas būtu iespējams tikai tad, ja tas šiem priekšmetiem nekaitēs.
Tuvo un Vidējo austrumu sudraba monētas – arābu jeb kufiskie dirhēmi – Latvijas teritorijā parādījās 9. gadsimtā, un to saista ar t.s. vikingu periodu, kad tās šeit nonāca caur Gotlandi. Līdz pat 10. gadsimta vidum Latvijā tās bijušas dominējošās.
Līdz šim Latvijā atrasti tikai 24 arābu dirhēmu depozīti, un šis ir pirmais Ventas tuvumā, tāpēc zinātnieki varēs pārvērtēt upes nozīmi tirdzniecības un kultūras sakaros vēlajā dzelzs laikmetā. Monētas tiks nogādātas pie restauratoriem, pēc tam tās pētīs seno monētu speciālisti. Depozīts tiks iekļauts Latvijas Nacionālā muzeja krājumā, bet, visticamāk, pēc izpētes atgriezīsies Kuldīgas muzejā.
Avots: kurzemnieks.lv / Foto: Laila Liepiņa