Gatavo īrnieku izlikšanas likumu: Vai kopumā no dzīvokļiem tiks izlikti 60 000 cilvēku!?

…raksta turpinājums no 1. lapas

Pašlaik īrnieku var izlikt tikai ar tiesas spriedumu, bet turpmāk to varēs bezstrīda kārtībā, ja beidzies īres līgums termiņš, ja, pārdodot īres namu, agrāk noslēgtie īres līgumi nav bijuši reģistrēti Zemesgrāmatā vai ja atstāt īrēto dzīvojamo telpu ir īrnieka pienākums.

Likumprojektā paredz, ka visi īres līgumi jānoslēdz tikai uz noteiktu laiku. Bet tas nozīmē, ka vairs nebūtu spēkā agrāk noteiktie beztermiņa līgumi. Īres līguma termiņu nevarēs pagarināt, tā vietā būs jānoslēdz jauns īres līgums, norādot tajā īres termiņu.

Atšķirībā no pašlaik likumā noteiktā, jaunajā likumprojektā tāpat paredzēts, ka īrnieka ģimenes piederīgie nevarēs iegūt dzīvokļa īres tiesības. Ja īrnieks, ar kuru bijis noslēgts īres līgums, devies viņsaulē, tad viņa piederīgie divu mēnešu laikā varēs prasīt noslēgt jaunu īres līgumu, nemainot agrāk noslēgtā īres līguma noteikumus.

Pašlaik par īres maksas paaugstināšanu izīrētājam jābrīdina īrnieks vismaz sešus mēnešus iepriekš. Toties jaunajā likumprojektā par to nekas nav teikts. Tā vietā ir norāde, ka izīrētājs var paaugstināt īres maksu, ja īres līgumā ir paredzēti noteikumi un kārtība īres maksas paaugstināšanai. Tā kā īres līguma noteikumus izvirza izīrētājs, viņam arī būs tiesības to paaugstināt pēc saviem ieskatiem.

Protesti paliek bez atbildes

Kā zināms, pērn oktobrī, kad likumprojektu izsludināja, denacionalizēto namu īrnieku tiesību biedrība “Ausma”, Latvijas Īrnieku apvienība, Latvijas Denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācija, Latvijas Cilvēktiesību komiteja bija iesniegušas protestu Valsts prezidentam R. Vējonim, Ministru prezidentam M. Kučinskim, tieslietu ministram Dz. Rasnačam, pieprasot atteikties no šāda likumprojekta virzīšanas.

Denacionalizēto namu īrnieku tiesību biedrības “Ausma” valdes priekšsēdētājs Klementijs Rancāns atzīst, ka viņa pārstāvētā biedrība ne no viena adresāta nekādu atbildi jo­projām nav saņēmusi. Viņaprāt, jaunais likumprojekts būtībā paredz to, ka īrniekam vairs nebūtu nekādu tiesību palikt dzīvoklī, kurā viņš savulaik iegājis nevis patvaļīgi, bet ar valsts vai pašvaldības piešķirtajām tiesībām, noslēdzot īres līgumus, kuru noteikumus būtībā nodiktēja izīrētājs.

“Tā kā izīrētājam būs tiesības noteikt īres maksu pēc brīvā tirgus cenrāža, īrnieki, sevišķi vecāka gadagājuma ar mazām pensijām, tādu īri nekad nevarēs samaksāt. Viņu izlikšana būs tikai laika jautājums un, kā melns uz balta lasāms likumprojektā, bezstrīda piespiedu kārtībā,” saka Klementijs Rancāns.

Min izliekamo skaitu

Savulaik pieņemot likumus “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” un “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”, tie noteica valdības pienākumu sagatavot likumu “Par kompensācijām”, kurā paredzētu izmaksāt iedzīvotājiem atlīdzību par zaudētajiem dzīvokļiem. Taču par šo likumu apzināti aizmirsa, atstājot denacionalizēto namu īrniekus likteņa varā.

Ekonomikas ministrijā nenoliedz, ka jaunais likumprojekts, ja tas izies cauri Saeimai, vissāpīgāk varētu skart denacionalizēto namu dzīvokļu īrniekus. Vien kalkulē, cik pēc skaita varētu būt to, kurus varētu izlikt ātrāk un vienkāršāk. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, šādu mājsaimniecību skaits neesot lielāks par 1500. Biedrības “Ausma” pārstāvis Klementijs Rancāns uzskata – lai apietu piedāvātā risinājuma bīstamību, Ekonomikas ministrija tīšām slēpj patieso denacionalizēto māju īrnieku skaitu, kuriem vēl ir vecie beztermiņa īres līgumi. Par viņu patieso skaitu ziņas varētu sniegt Centrālā statistikas pārvalde, ja vien to ministrija pieprasītu. Bet ministrijas valsts sekretāra vietnieks E.Valantis biedrībai rakstiski atbildējis, ka to nedarīs.

Pēc denacionalizēto namu īrnieku tiesību biedrības “Ausma” aplēsēm, visā valstī ir aptuveni 20 000 šādu ģimeņu vai 60 000 cilvēku, pieņemot, ka vienā ģimenē ir trīs cilvēki.

Avots: La.lv / Attēls ilustratīvs