…raksta turpinājums no 1. lapas
Tā kā līdzekļi,kurus man iepotēja manā pilsētā bija iedarbojušies.. ticu,ka izskatījos miegaina un flegmātiska. Sāku stāstīt dežurējošai ārstei par sāpēm un redzēju,ka mani neuztver nopietni – smīnēja utt. Rādiju slimības vēsturi, uz kuru man atbildēja, vai es esot bijusi pie psihiatra, liekot man justies, kā nelīdzsvarotam cilvēkam. Māsiņa vai sanitāre bija ļoti rupja un nelaipna, pārdūra man vēnu liekot katetru.. kad prasīju vai man var palīdzēt, uz mani sāka bļaut – ja jau reiz es esmu atbraukusi un tērējot viņa laiku – viņi tērēs manu laiku.
Ļoti žēl,ka neierakstīju vai nenofilmēju visu notiekošo. Kaut gan vārdi un uzvārdi ir zināmi.
Manai mammai neļāva ienākt pie manis un es viņai zvanīju,stāstot par notiekošu.. mamma bija šokā – abas nesapratām kas notiek. Teicu māsiņai, ka vēlos braukt mājās, ka šim visam nav jēgas.. un man ir tiesības atteikties no ārstēšanas vai ārstniecības iestādes parakstot papīru. Man pateica,ka es nekur netikšot.. Kad mana mamma sazinājās ar dežūrējošo ārsti, arī viņa bija ļoti nelaipna,pat nometa klausuli divas reizes. Sapratu,ka man nav jēgas neko teikt un darīt. Sēdēju klusu un gaidīju,kas notiks tālāk.
Paldies Dievam, ka nomainījās dežūrējošais ārsts,kurš mani uzklausīja un palaida mājās,jo kāda jēga man tur bija palikt. Pirms tam “laipnā” māsiņa teica,ka mani nekur nelaidīšot kamēr nesaņems analīzes.. nu protams, viņiem tiešām likās,ka esmu kaut ko salietojusies,bet laikam saņemot rezultātus saprata,ka tiešām esmu ieradusies tikai tāpēc,ka man ir problēmas ar kājām. Arī dežurējošā ārste,kad man prasīja, ko esmu lietojusi.. uz mani skatījās kā uz narkomāni. Es taču paskaidroju, ka lietoju zāles Sulfasalazīnu un pretiekaisuma zāles.. bet vārds – UN VĒL.. tikai tagad saprotu,ka viņa man prasīja vai neesmu narkotikas lietojusi.
Tad nu braucot mājas ar mammu spriedām par to,kas nupat bija noticis. Mani tiešām uztvēra,ka slimu,salietojušos meiteni ar psihiskām problēmām.. par kuru vienkārši paņirgājās, jo es tērēju viņu laiku. Tad par ko iet runa?! Kā var būt tāda attieksme pret izmisušu cilvēku,kurš vienkārši meklē palīdzību?! Paldies Gaiļezera uzņemšanas nodaļai… ļoti “palīdzējāt”. Lai Jums veicas! Tas notika šonakt 01.02. Plkst 2:00,kad ierados slimnīcā. Lai jau aiziet līdz vadībai un ir lietas kursā par personālu ??
Šodien pa dienu bija tieši tāda pati situācija no uzņemšanas personāla. Apmeklēt slimnīcas nav mana ikdiena un sāpes vēdera rajonā tiešām bija šausmīgas. Kad tika izklāstīta situācija “jaukais” dakterītis ieteica psiheni!!! Māsiņas ņirgājās, ka tērē viņu laiku. Nu liels paldies Gaiļezers slimnīcai! Un priekš kam vajag slimnīcu un ārstus, kuri tur stradā, ja nevar saņemt palīdzību.
Vēlu meitenei drīzu atveseļošanos! ☺
Nu izlasot rakstu līdz galam….tiešām ir sašutums! Bet rodas jautājumi meitenei!
1. Kas tā ir par pilsētu,Ja jābrauc uz Rīgu, Valmieru?
2.Kā zināms,zāles neiedarbojas uzreiz pēc viiņu pieņemšanas,tas jaunkundzei bija jāzin.
3. Jūsu kājas sāpe nav mirstama vaina,tur būtu nepieciešama neirologa palīdzība,bet nevis Stradiņu uzņemšana…
4. Ir noteikumi,kuri ir visās slimnīcās,ja esat uzņemšanā,tad,nevienu nelaiž klāt,Jūs,var apmeklēt tikai tad kad esat nodaļā!
5.Pāķi un viņu atvases, tas nenozīmē,ja Jums ir nauda,Jūs esat vareni….Rīga noliek visus pie vietas
Tāda nu ir mūsdienu medicīna Latvijā.
Liekas , ka visās uzņemšanas ir sakoncentrējusies tādi darbinieki . Uzņemšana nodaļa ir slimnīcas seja un kā var turpmāk ticēt ka tā ir tā vieta kur tev palīdzēs. Valmierā arī ir tas pats.