Kaimiņš piedāvā savas idejas Latvijas Radio krīzes risināšanai

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš raidījumā Krustpunkti izklāstījis savas idejas Latvijas Radio un sabiedriskā medija krīzes risināšanai.

Jau ziņots, ka Latvijas Radio ilgstoši ir strādājis nepietiekama finansējuma apstākļos. 2019. gadā atlīdzības budžets plānots 5,97 miljoni eiro apmērā, kas ir mazliet vairāk (+8,7%) par 2008. gadu.

Šobrīd valsts dotācija nesedz satura ražošanu, apraidi un autortiesību maksājumus, bet likumdošanas izmaiņu dēļ, aizliedzot kredītiestāžu reklāmas, krīt arī pašu ieņēmumi no reklāmas: 2019. gada 1. pusgadā tie ir par 14,2 % jeb 76 000 eiro mazāki, nekā plānots.

Līdz ar to  kritiski apdraudēta ir iespēja nodrošināt sabiedrību ar kvalitatīvu, objektīvu un daudzveidīgu informāciju pietiekamā apjomā, cieš sabiedriskā medija profesionalitāte un ir apdraudēta sabiedriskā pasūtījuma 2019. gadam izpilde.

 

Pirmdien, 22. jūlijā, Latvijas Radio valde iesniegusi kapitāldaļu turētājam – Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei – detalizētu informāciju par ārkārtas finanšu līdzekļu pieprasījumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 100 000 eiro apmērā, informē Indra Zomerovska, galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste.

A. Kaimiņš norādīja, ka Latvijā Sabiedriskajam medijam ir mazākais finansējums Baltijas valstu vidu un viens no mazākajiem Eiropā.

“Kur ņemt naudu – tā ir liela summa . Ar finanšu ministru esmu runājis kāda veida varam atrast līdzekļus sabiedriskā medija stiprināšanai, ‘ norāda politiķis. Viņš atgādina, ka Latvijā arvien nav precīzi likumā nodefinēts, kas tad īsti ir sabiedriskais pasūtījums mediju telpā un kā to nodalīt no komercmedijiem. Tāpat atklāts ir jautājums par to, vai komercmedijiem piešķirt sabiedriskā pasūtījuma finansējumu vai nē. Teorētiski, finansējumu varētu arī atrast pārdalot daļu šīs naudas tieši Sabiedriskajam medijam, tādējādi kompensējot zaudētos reklāmas ieņēmumus, ja Sabiedriskais medijs pilnībā pametīs reklāmas tirgu. “Manuprāt tas ir valdības uzdevums,” norāda A. Kaimiņš.

A. Kaimiņš atgādināja, ka arī Valsts prezidents Egils Levits ir uzlicis “roku uz pulsa” šī jautājuma risināšanai.

Tomēr interesantākais A. Kaimiņa piedāvājums ir meklēt veidus, kā iekasēt papildus naudu no reklāmas ieņēmumiem, kuri tiek gūti Latvijā ar dažādu starptautisko Sociālo tīklu un mediju kompāniju starpniecību – Twitter, Google, Facebook. Šobrīd visi šie ieņēmumi aizplūst uz šo kompāniju kontiem zemu nodokļu likmju valstīs, tādējādi apejot nodokļu sistēmu. Šo jautājumu sākušas risināt daudzas Eiropas valstis.

“Jārada iespēja, kā šo reklāmas naudu mēs atgūstam atpakaļ Latvijā,” norāda politiķis.

 

Vienlaikus Kaimiņš uzskata, ka šīs krīzes risināšanai izmantot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem nav pareizi, atgādinot, ka visas šī krīze ir arī politiskās spēles, nevis “ārkārtas gadījums”.

 

NEPL pārstāvji atnāca uz komisiju un teica, ka viņiem ir neparedzēts gadījums Latvijas vēsturē. Bet politiskās spēles Latvijā notiek katru gadu,” uzsver A. Kaimiņš, nosaucot kā piemēru ar gadījumu ar Olimpiskajām spēlēm, kad pēkšņi no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika paņemta nauda, lai nodrošinātu translāciju uz Olimpiskajām spēlēm. “Bet jūs nezinājāt 3 gadus atpakaļ, kad būs nepieciešams translēt Olimpiskās spēles,” retoriski vaicā Kaimiņš, uzskatot, ka lielā mērā problēma ir arī sliktā plānošanā.

Noslēgumā Kaimiņš izsaka cerību, ka visas puses pie sarunu galda spēs atrast pareizāko risinājumu, lai atrisinātu šo krīzi.

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment