…raksta turpinājums no 1. lapas
KNAB iepriekš sāka komunikāciju ar lielāko sociālo tīklu turētājiem jautājumā par partiju reklāmām un kampaņām internetā, proti, vai sociālajos tīklos ir iespējama apmaksāta politiska aģitācija. KNAB aicināja sazināties un sadarboties ar kompāniju “Google”, kurai pieder videofailu apmaiņas serviss “Youtube”, kompāniju “Facebook”, kā arī ar sociālā tīkla “VKontakte” un “Odnoklassniki” īpašniekiem, skaidroja Straume.
“Uz doto brīdi iniciatīva ir no “Facebook” puses, kas ir sazinājies ar mums,” norādīja Straume. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, Valsts kanceleja esot iesaistīta “Facebook” pārstāvju vizītes Latvijā organizēšanā. “Viņi (“Facebook”) vēlas individuāli strādāt ar KNAB. Viņu vēstījums ir tāds, ka viņiem rūp, ka vēlēšanas Latvijā būtu tīras un caurskatāmas,” norādīja Straume.
Straume jau iepriekš paziņoja, ka saskaņā ar likumu organizācijām un kompānijām, kuras nodrošina partiju reklāmu par samaksu, izcenojumi KNAB jāiesūta līdz 9.maijam.
KNAB ierosina, ka “Facebook” reklāmām jābūt ar norādītu izcelsmi, tajās jānorāda, kurš samaksājis, kā arī nepieciešamības gadījumā jāiesniedz dokumenti par samaksas apmēru, iepriekš Saeimas komisijā paziņoja Straume.
KNAB šogad 8.februārī gan paziņoja, ka birojs ir spējīgs uzraudzīt politisko aģitāciju sociālajos medijos, tomēr regulējums aģitācijas laikā attiecībā uz ierobežojumiem internetā nav pietiekams un neatbilst mūsdienu interneta attīstības tendencēm.
KNAB norāda, ka atbilstoši iesniegtajās vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijās norādītajai informācijai politiskās partijas un to apvienības 2017.gada pašvaldību vēlēšanu izdevumiem kopumā bija izlietojušas 2,7 miljonus eiro. Aptuveni puse summas bija izlietota par reklāmas izvietošanu. KNAB no pārbaudāmiem un identificējamiem avotiem ir secinājis, ka kopējā priekšvēlēšanu aģitācijai internetā iztērētā summa ir aptuveni 115 000 eiro.
Pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” analīze gan liecina, ka kopējā partiju pašreklāmas summa internetā pirms pašvaldību vēlēšanām bija aptuveni 117 000 eiro jeb 10,6% no visiem reklāmas izdevumiem.
KNAB savukārt norāda, ka atšķirība starp “Re:Baltica” datiem un KNAB ir apmēram 2000 eiro, kas nevarētu būt par pamatu secinājumam, ka KNAB nevar izkontrolēt priekšvēlēšanu aģitāciju internetā.
“Re:Baltica” izpilddirektore Sanita Jemberga aģentūrai LETA iepriekš paskaidroja, ka iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu kampaņā sociālais tīkls “twitter” no Latvijas nav saņēmis nevienu, bet sociālais tīkls “facebook” saņēmis 12 pieprasījumus par kontiem un to saimniekiem. “Tie attiecas uz krimināllietām, bet KNAB pārskatā par pašvaldību vēlēšanu kampaņas pārbaudēm neviena tāda nav atrodama. Vēl vairāk – tur nav atrodama neviena lieta par pārkāpumiem, piemēram, administratīvo resursu izmantošanu, kampaņai sociālajos tīklos,” norāda Jemberga.
Reaģējot uz “Re:Baltica” analīzi, KNAB uzsvēra, ka nedrīkstot atklāt veicamo pārbaužu metodes un paņēmienus, kuras tiek izmantotas iespējamā pārkāpuma identificēšanai un atklāšanai, un tā sankcionēšanai, jo informācijas publiska izpaušana par pārbaužu veikšanas metodiku var būtiski kaitēt sekmīgai pārkāpuma atklāšanai.