…raksta turpinājums no 1. lapas
“Pēc pēdējās dienās izskanējušās informācijas publiskajā telpā mums visiem sajūtas ir ļoti līdzīgas — tēvs ir pelnījis cienījamu attieksmi, nevis nomelnošanu no saviem it kā tuviem cilvēkiem,” vēsta meitas.
Viņa sievas Elīnas Maliginas lēmums kavēt mantojuma procesu un prasīt testamenta atcelšanu tiesā, kā vienu no argumentiem izmantojot viņa rīcībspējas apšaubīšanu, liekot uzdot jautājumus par šāda soļa patiesajiem motīviem.
“Kādu mērķu vadīta Elīna vēlas apšaubīt testamentu, kuru tēvs sastādījis neilgi pirms laulības noslēgšanas ar Elīnu 2016. gadā? Atbilstoši likumam Elīna Maligina kā laulātā var izprasīt neatņemamo mantojuma daļu, proti, vienu astoto daļu no mantojuma apmēra, tāpēc viņa ir vērsusies ar iesniegumu pie notāra. Tomēr, acīmredzot, ir par maz, un viņa iesniegusi prasības pieteikumu tiesā par testamenta apstrīdēšanu, tādējādi pretendējot uz daudz lielāku mantojuma daļu. Vienīgi neskaidrs paliek jautājums, kur šeit loģika, ja no vienas puses testamentu atzīst, pieprasot daļu, kas pienākas atbilstoši likumam, tomēr no otras puses — apstrīd tiesā? ” jautā V.Maligina meitas.
“Vēlamies vērst uzmanību — ja jau tiek iets tik tālu un no sievas puses tiek apšaubīta pat mūsu tēva rīcībspēja, lai par katru cenu apstrīdētu testamenta autentiskumu, vai nerodas loģisks jautājums — vai 2016. gadā noslēgtā laulība arī nav apšaubāma šo pašu viņas minēto “iemeslu” dēļ? Mūsu skatījumā izmantotie argumenti ir necienīgi, nemaz nerunājot par loģikas trūkumu,” uzsver I.Maligina un N.Saveļjeva.
“Kā redzams, pašlabuma tīkošana un mantkārība var ņemt virsroku, mudinot pārkāpt jebkuras robežas. Nenoliedzami — ikvienam ir tiesības apstrīdēt dažādu dokumentu autentiskumu, tomēr jāvērtē, kādi argumenti tiek lietoti un kādas ētiskās robežas tiek pārkāptas,” teikts vēstulē.
V.Maligina meitas skaidro, ka viņu mērķis ir saglabāt “Olainfarm” kā vienu no vērtīgākajiem Latvijas uzņēmumiem un farmācijas nozares līderiem un radīt priekšnoteikumus tā turpmākai sekmīgai attīstībai. “Mums ne prātā neienāktu rīkoties apšaubāmā veidā pretēji ikviena mantinieka likumīgajām tiesībām, likumam vai pretēji mūsu tēva pēdējai gribai,” teikts vēstulē.
“Ikviens savā dzīvē veic dažādas izvēles, un mums nav ne vēlmes, nedz tiesību tēvam kaut ko pārmest. Tāpat kā mēs apzināmies, ka par savu rīcību un kļūdām esam atbildīgas pašas. Viņa vārds un paveiktais ir daudzkārt lielāks par atsevišķu personu mantkārību un izmantotajām metodēm,” atzīst mantinieces.
“Un visbeidzot — par publiskajā telpā izskanējušo informāciju par it kā pazudušo somu, kas patiesībā nekur nebija pazudusi. Jau iepriekš soma un tajā atrodamās mantas, tostarp kredītkartes, atbilstoši likumā noteiktajai procedūrai tika aprakstīta un iekļauta mantojuma sarakstā. Kā gan var atrast to, kas nekad nav pazudis?” sacīts vēstules noslēgumā.
Pēc publikāciju hronolōgijas varēja noprast, ka iesākumā Maligina meitas pret Elīnu izturējās pēc iespējas slikti – izmeta no mājas utt. Loģiski, Elīna tagad atspēlējas. Tā, ka nav ko brēkt un iespējams tiešām ar to dīvaino testamentu kaut kas nav kārtībā, ja reiz ir pamats tiesāties.