Uzzini, kur un kāpēc “pazudis” Artuss Kaimiņš!?

– Varbūt nevajadzēja startēt?

– Protams, ka vajadzēja. Tā ir klasiska situācija – kā tu zini, kā būtu, ja nebūtu pamēģinājis? Bet, kad pēc vēlēšanām, kur mēs Ventspilī dabūjām laikam ap 400 balsu, tu tā apsēdies un domā: kas, kāpēc, kur kļūda, ko varēja darīt citādi? Varbūt varējām izvērst kādu reklāmas kampaņu? Nevarējām, jo tas viss maksā naudu. Īsi sakot, es secināju, ka cilvēki tur reālām pārmaiņām vēl nav gatavi, un tas ir tas trakākais. Varbūt būtu cits rezultāts, ja mums būtu krietni lielāki resursi un mēs varētu uzrunāt daudzos no Ventspils reāli aizbraukušos, kuri tur ir deklarējušies, – lai atbrauc un nobalso. Diaspora mūsu ļoti atbalsta.

Bet pašreizējie vēlētāji Ventspilī – radās iespaids, ka viņiem šķiet, ka viss ir ļoti labi, un tas mani visvairāk sarūgtināja. Es nedēļu pirms vēlēšanām mazliet tur padzīvoju, vienā naktī pusdivpadsmitos izgāju paskatīties, kas notiek un – nebija neviena cilvēka. Es neticēju savām acīm! Es varēju iet, kur gribu, un vienīgi vietējās pašvaldības policijas “busiņš” man sekoja (smejas).

– Labi, Ventspilī rezultātu faktiski varēja prognozēt. Bet Rīgā? Saraksta līderis Atis Zakatistovs nerunāja, kā dažkārt saka, pārāk “pa augstiem plauktiem”? Man ar viņu bija interesanti sarunāties…

– Es skatījos tos raidījumus – pilnīgi bija redzams, ka starp jums dzirksteļo, ar mani tev tā nebūs, uzreiz var pateikt (smejas). Redzi, Linda (uzņēmēja Linda Liepiņa – M. Z.) nebija gatava iet kā pirmais numurs, tam tomēr ir nepieciešams uztrenēt biezāku ādu, viņai tādas pieredzes objektīvi nebija. Izvēle bija: piedalīties vai nepiedalīties. Bet tā kā kongresā februārī tika pieņemts lēmums iet uz vēlēšanām Rīgā, tad nepiedalīšanās izskatītos kā nobīšanās. Līdz ar to palika variants, ka pirmais numurs būs Atis, kurš tiešām ir ļoti jaudīgs un gudrs cilvēks. Varbūt sava loma bija arī tam, ka mediji parādīja tikai divus no saraksta cilvēkiem – mazliet Lindu un Ati.

– Tā gan parasti ir, un arī citu partiju gadījumā.

– Jebkurā gadījumā tas bija labs treniņš, skatoties arī uz priekšu, uz Saeimas vēlēšanām. Jo, kad ir reālais darbs priekšvēlēšanu kampaņās, kurās turklāt viss pašiem jādara, tu jau redzi, kurš ir reāls darītājs, bet kurš – lielais runātājs. Starp citu, dažās pašvaldībās mums pietrūka ļoti maz, piemēram, Carnikavas novadā – divdesmit balsu. Ogrē līdzīgi. Iedomājies, cik nepatīkami? Bet Ogrē mums ir ļoti laba komanda, arī Jelgavas novadā.

– Par turpmāko. Nišā, ko varētu saukt par protesta balsojumu, un tas nav nekāds nicinošs apzīmējums, nu paralēli KPV LV sevi ir pieteikusi Jaunā konservatīvā partija. Kā tu redzi sadzīvošanu vai nesadzīvošanu vienā nišā?

– Varbūt esi ievērojis, ka kopš 20. jūnija es klusēju publiskajā telpā. Es gribu pavērot, kas īsti notiek. Jo nedz es, nedz citi KPV LV cilvēki nav gatavi liet ūdeni uz svešām dzirnavām, tas nebūtu pareizi. [..]

Bet, labi, mēģināšu atbildēt – es neredzu starp mums un JKP kaut kādas milzīgas pretrunas. Es vienkārši šobrīd saku: lai viņi pastrādā! Un savstarpējas sarunas notiks tā vai tā, nekur tās nepazudīs, es tikai negribu skriet laikam pa priekšu. Cita lieta, ka viss ap šīm t. s. oligarhu sarunām ir tā… Tad dodiet audio failus! Nē, tos nedod! Es domāju, ka tie parādīsies pusgadu pirms vēlēšanām. Simts punktu! Es domāju, ka plāns ir tāds: tie žurnāli (“Ir” – M. Z.) dabūja baigo brendu. Ja komisija kaut ko darīs, tad tai būs gala ziņojums. Iedomājamies, ka Saeima to pieņem – apmēram novembrī. Man grūti iedomāties, ko ar šo galu ziņojumu varēs darīt tālāk – nenesīs taču uz KNAB, prasot kaut ko atkal izmeklēt, jo tur pateiks, ka ir problēmas un tā.

– Un tad JKP teiks: jūs redzat? Citas partijas netiek galā ar politiskās korupcijas apkarošanu, tādēļ balsojiet par JKP!

– Nē, vispirms Parlamentārās izmeklēšanas komisijā būs audio faili, un tad “balsojiet par mums!”. Būs tautas sapulce Nr. 2. Jo tā vieta pie prezidenta pils ir diezgan laba, nav samaitāta kā Doma laukums (smejas). Bet līdz tam… Nezinu, man liekas Inguna Sudraba pati nesaprot, ko dara (uzņemoties komisijas vadību – M. Z.), tā ir politiska pašnāvība. Tāpat man šķiet, ka Mārtiņš Šics (Saeimas deputāts, LRA frakcija, balsojis par Sudrabu kā komisijas vadītāju – M. Z.) nesaprot, ko dara. Lai gan tas ir kārtējais nekonsekventais LRA frakcijas lēmums – tādēļ jau es no tās aizgāju pirms pusotra gada.

– Un redzi – arī Mārtiņš Bondars nu domā līdzīgi kā tu, ja atļauts paironizēt…

– Jā. Es gan domāju, ka Bondars vienkārši glābj savu…, runāsim atklāti. Jo viens no saukļiem, ko LRA izdomāja, taču ir “Par atklātu valodu!” (smejas).

– Savukārt KPV LV patlaban sēž un vēro. Es pareizi sapratu?

– Tāds iespaids ir tāpēc, ka mēs neko nelaižam uz āru. Ir tā, ka mēs rakstām programmu, vajadzētu līdz septembrim pabeigt.

– Jaunu partijas programmu?

– Ne gluži jaunu. Pamatā ir mūsu agrāk pieņemtais manifests, bet runa ir par to, ka jaunā versija būs kompaktāka, konkrētāka. Tas būs mūsu piedāvājums uz nākamo Saeimu. Jo mums ir jātiek galā ar cilvēku priekšstatu, ka KPV LV ir viens Kaimiņš, kurš laiku pa laikam kaut ko parupji, bet par lietu pasaka. Mums ir stabili piecsimt biedru, mēs neesam viena cilvēka partija.

Pilnu interviju ar Artusu Kaimiņu lasiet 8. augusta laikrakstā “Kodols”.

Avots: aprinkis.lv / Māris Zanders, speciāli “Kodolam” 9. augusts, 17:46