Uzzinot sekojošo, jums visticamāk šķitīs, ka tas noticis kaut kad sen senos laikos, bet tā nebūt nav – tā ir realitāte arī mūsdienās! Izrādās pasaulē ir pilsēta, kurā cilvēki nedzīvo materiālo un vispārpieņemto mūsdienu kapitālisma vērtību dēļ – viņi dzīvo savu ideālu dēļ, apvienojoties sabiedrībā, kura necenšas ievērot mums pieņemtos standartus – tā ir pilsēta, kurā nepastāv ne nauda, ne politika, ne reliģijas. Šī šķietami ir gluži vai paradīze zemes virsū. Vieta, kurā cilvēki dzīvo pilnīgā mierā un saskaņā ar sevi un apkārtējo pasauli.
Jā, tāda vieta tiešām eksistē un to sauc par Aurovilu (angļ.val. – Auroville).
Pilsēta tika dibināta 1968.gadā un tika pasniegta, kā starptautiska UNESCO pilsēta, jo tās iedzīvotāji pārstāv vairāk, kā 50 dažādas kultūras un tautības. Neskatoties uz kultūru atšķirībām, pilsētas iedzīvotāji sadzīvoja ļoti labi, jo, kā jau minējām, šeit neeksistēja ne politika, ne reliģija un pat netika izmantota nauda – visu dzīvošanai nepieciešamo varēja iegūt, izmantojot maiņu sistēmu jeb barteri.
Aurovilla atrodas Indijas dienvidu daļā, 150 kilometru attālumā no Čenaja jeb Madrasas (Chennai in Madras) pilsētas.
Šajā episkajā pilsētā ēkas tiek būvētas, pamatojoties uz eksperimentālu arhitektūru, kura nepārtraukti mainās, jo tā cenšas maksimāli izmantot atjaunojamos energoresursus un tās galvenais mērķis ir gandrīz pilnībā izmantot otreizējas izmantošanas energoresursi, kas rodas pēc pašu saražoto atkritumu pārstrādes.
Persona, kas izplānoja, dibināja un pārvaldīja šo pilsētu bija Mira Alfasa (Mirra Alfassa) – saukta arī par “Māti” (Mother).
“Uz zemes ir jābūt vietai, kur neviena nācija nevarētu pasludināt par tikai sev piederošu; kur visi cilvēki pēc savas labākās gribas patiesi tiektos dzīvot, kā brīvi pasaules pilsoņi. Vieta, kur valda miers, saticība un harmonija, kur visi cilvēkiem piemītošie cīņas instinkti tiktu izmantoti tikai, lai pārvarētu cēloņus, kas izraisa ciešanas un bēdas, lai pārvarētu savu vājumu un vienaldzību, un triumfētu pār savām nepilnībām. Vieta, kur gara vajadzības un interese par progresu, ņem virsroku pār savu vēlmju apmierināšanu un kaislībām vai prieku par materiālajām baudām. ” – lūk šāda bija Alfasas paustā ideja.
Un tieši pateicoties šai hipotēzei, tapa šī unikālā pilsēta.
Šī pilsēta sevi pozicionē, kā ilgtspējīgu eko-pilsētu. Pilsētas attīstītā pārtikas apgādes metode nodēvēta par multi-augkopību – kombinējot augļu kokus, labības laukus un augļu dārzus, kas ir organizēti 15 saimniecībās un sasniedz kopējo platību līdz pat 160 hektāriem. Šādā veidā tiek nodrošināta pārtika, ar kuru tiek apgādāti pilsētas iedzīvotāji. Ciemats pats sevi spēj pilnībā apgādāt arī ar pienu un piena produktiem.
Šī pilsēta ir lielisks piemērs, kā neatkarīga sabiedrība spēj dzīvot veselīgu dzīvi – gan garīgajā, gan fiziskajā ziņā.