Pēc ķepas amputācijas Džennai ir nepieciešams steidzams atbalsts!

Sākotnēji likās, ka gūtā trauma ir niecīga – nekustīga priekšķepa. Taču dakteru teiktais skanēja pesimistiski: pārrauts nervs, mazas cerības, ka saaugs, ķepa var palikt nejūtīga. Tomēr mēs cerējām – mēnesi Džennai neļāvām kustēties, kas 5 mēnešu vecam kucēnam ir neiedomājami. Diemžēl brīnums nenotika. Nu labi, die’s ar to brīnumu – ne pirmais, ne pēdējais dzīvnieks, kuram četru ķepu vietā tikai trīs. Arī paši esam jaunus saimniekus sameklējuši trīsķepu mazsunim Krišiņam un kaķenītei Laumai, bet šobrīd kādi ļaudis apsvēr domu adoptēt pat divķepu (!) kaķmeitēnu Ķepainīte. Tāpēc lēnītēm Džennai iemācoties pārvietoties uz trīs ķepām, sākām sunītei meklēta jaunas mājas.

Taču drīz vien kļuva skaidrs, ka ne velti dakteri bija pesimistiski. Lēnītēm atrofējoties priekšķepas muskuļiem un kājai kļūst pilnīgi nejūtīgai, Dženna sāka to grauzt. Nejūtīgā ķepa viņai traucēja. Atkal ar sunīti skrējām pie dažādiem speciālistiem, uzaicinātais Latvijas labākais fizioterpateits iemācīja mums masēt sunītes ķepas, diemžēl… Vieni dakteri bija skarbi: šāds suns ir jāeitanizē, jo liela auguma dzīvniekam vienas, jo īpaši priekšķepas trūkums drīz vien atsauksies uz ķermeņa kopējo fizisko stāvokli un būs problēmas, kamēr citi tomēr bija pielaidīgāki: ķepas trūkums neko daudz neietekmē, suns var nodzīvot 8-12 gadus arī uz trīs ķepām. Vieni ieteica ķepu nekavējoties amputēt, otri – nesteigties, galvenais lai suns ķepu negrauž. Bet to nodrošināt var tikai ar Elizabetes apkakli, proti, tādu kā plastmasas tūtu. Bet tā Džennai ļoti nepatika. Visu mūžu ar šādu karalienes apkakli staigāt?! Tad nu pieņēmām skarbo lēmumu: sunītei ķepa jāamputē. Mūsu iedomas par protēzi, dakteri arī apcirta: Džennas ķepa nejūtīga ir no paša pleca un, amputējot, nav pie kā protēzi piestiprināt…

Jautāsiet, vai tad Džennas saimnieki neatradās? Atradās. Vairākas dienas pēc avārijas atskanēja tālruņa zvans: raudoša sieviete kaut ko šļupst par sabrauktu suni. Raud un šļupst. Viņai bēdas, sunītis beigts, tāpēc jādzer. Kaut kā izdevās līdz sievietes apziņai aizgādāt informāciju, ka suns dzīvs un patversmē. Vēl pēc pāris dienām sieviete beidzot ieradās kopā ar bērnu. Un atkal raud, kamēr mēs jūtam, ka tūlīt noreibsim no alkohola smārda vien… Savā pusē bēdīgi slavena alkoholiķu – daudzbērnu (daļa jau no ģimenes izņemti) “ģimene”, Dženna esot paziņu kucītes kucēns… Tās bija tikai pāris sekundes, kad mazs suņbērns no vienām bezatbildīgām rokām pārceļoja otrās tik pat bezatbildīgās rokās, bet šīs pāris sekundes kļuva liktenīgas visā turpmākajā Džennas dzīvē…

Džennas priekškepas amputācijas un pēcoperācijas rehabilitācijas izmaksas ir 280 eiro. Māņticības jeb piesardzības dēļ pirms operācijas palīdzību nelūdzām. Arī patversmes sadarbības ķirurgs šoreiz rēķinu teicās piestādīt tikai pēc tam, kad būs pārliecība: operācija ne tikai veiksmīgi izdevusies, bet arī suns spēs šādi dzīvot. Šobrīd priecīgi ziņojam: Dženna dzīvos! Ir pieradusi, iemācījusies noturēt līdzsvaru, šuves dzīst, sāpju nav. Visa dzīve tagad priekšā! Tikai tas rēķins 280 eiro apmērā vēl mūsu saista ar pagātni…

Ja vari palīdzēt mums norēķināties ar dakteriem par Džennas operāciju un rehabilitāciju – lūdzu! Mēs ar Džennu kopā esam jau teju 5 mēnešus un būsim tik ilgi, līdz kāda ģimene nebīsies vilkveidīgo skaistulīti un mīlulīti, kurai šobrīd jau 9-10 mēneši, iemīļot tik pat cieši, cik mēs, nebīstoties, ka Džennai tikai trīs ķepas. Starp citu, viena ģimene apsvēra Džennas adopciju, tomēr virsroku guva apziņa, ka suns-invalīds var prasīt vairāk, nekā viņi vēlētos vai spētu dzīvniekam sniegt…

Mūsu norēķinu rekvizīti:
Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa
“Citadele banka” : LV66PARX0000575561012
“Swedbanka”: LV95HABA0551003865018
PayPal konts: [email protected]

Avots: Patversme.lv Facebook

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment