Kustība, ko izveidojuši Krievijas imigranti Lietuvā, norāda uz Krievijas telekanāla “Rossija-24” pārraidi, kurā apgalvots, ka nacionālo partizānu kustība Baltijas valstīs cīnījusies nacistiskās Vācijas pusē.
“Tādējādi Krievijas varas iestādes cenšas sākt pret Baltijas valstīm informācijas kampaņu, balstoties uz tādiem pašiem principiem kā attiecībā pret Ukrainu, atkal liekot lietā Krievijas apziņai ierasto “fašisma” stereotipu, kas attaisno Krievijas agresīvās ārpolitiskās darbības,” teikts paziņojumā.
Tajā norādīts, ka Baltijas valstu sabiedrība Otrā pasaules kara laikā nav izrādījusi jūtamu atbalstu vācu karaspēkam, un atgādināts par staļiniskajām masveida deportācijām Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, ko Krievijas telekanāls “apzināti noklusējis”.
“Pašreizējā Krievijas retorika ir informācijas revanšs, kura mērķis ir attaisnot padomju noziegumus un, iespējams, arī īstenot agresiju pret neatkarīgām kaimiņvalstīm. Mēs esam pret tādu politiku. Mēs atbalstām Lietuvas, Latvijas un Igaunijas neatkarību un uzskatām par nepieļaujamu vēstures izkropļošanu,” uzsvērusi kustība.
Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta eksperts Nerijus Maļukevičs atzinis, ka šādas akcijas ir nozīmīgas, jo apliecina, ka virtuālajā telpā cilvēkus iespējams mobilizēt pilsoniskām izpausmēm. Viņaprāt, šāda reakcija, visticamāk, pārsteigusi pašu Krievijas diplomātisko dienestu.
Pēc eksperta teiktā, pati tematika – uzbrukumi nacionālajiem partizāniem – nav jauna, drīzāk vienkārši atdzīvināta no padomju laika PSRS Valsts drošības komitejas sagatavēm, kas tiek “izmestas jaunam patēriņam”.
“Jāsaprot, ka mēs dzīvojam informācijas kara frontes apstākļos. Padomju laikos šī frontes līnija bija Berlīnes mūris (..), bet mūsdienās šis virtuālais Berlīnes mūris izveidojies starp Baltijas valstīm un Krieviju,” spriedis Maļukevičs.
Avots: nra.lv