Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) prasa Rīgas domei novērst cilvēku piekļūšanu Deglava ielas atkritumu kalnam jeb tā sauktajai Ušakova kepkai, jo kalns esot bīstams cilvēku dzīvībām.
Kā aģentūra LETA uzzināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), Valsts vides dienests (VVD), veicot pārbaudi atkritumu kalnā, konstatējis, ka iedzīvotāji ne tikai brīvi var piekļūt aprakto atkritumu kalnam, bet arī viņi atradušies uz tā pārbaudes laikā.
VARAM uzsver, ka vide šajā atkritumu kalnā arī pēc izgāztuves rekultivācijas saglabā potenciāli piesārņotas vietas statusu un nav izmantojama nekādām sabiedriskām aktivitātēm, līdz sistemātiski monitoringa rezultāti apliecina, ka iespējamā piesārņojuma izplatība ir novērsta. Šī vieta radot potenciāli lielu risku cilvēkiem un videi.
VARAM vairākkārt esot norādījusi pašvaldībai, ka tās pienākums ir novērst iedzīvotāju piekļuvi rekultivētajai izgāztuvei, atgādinot, ka tieši šim nolūkam, projekta ietvaros tika finansēta arī žoga izbūve, kā ierosinājums tika izteikts arī fiziskās apsardzes posteņa izveide projekta teritorijā. Rīgas dome periodiski esot uzrunājusi VARAM, rosinot atļaut apbērtajā atkritumu kalnā rīkot dažāda veida izklaides: ierīkot soliņus, piknika vietas, bet ministrija to visos gadījumos ir noraidījusi, jo, veicot būvniecības darbus, piemēram, rotaļlaukumu vai piknika vietu izveidi, pastāvot risks nelabvēlīgi mainīt līdzsvaru grunts slāņos, kāds izveidots izgāztuves rekultivācijas laikā. Tādējādi var tikt veicināta piesārņojuma vai emisiju izplatība arī gaisā un tās var būt toksiskas, tāpēc pastāv drošības riski ne tikai videi, bet arī cilvēkiem. Grunts joprojām ir uzskatāma par piesārņotu un nestabilu.
“Rīgas dome pārkāpj ar VARAM kā projektu uzraugošo institūciju noslēgto līgumu, pieļaujot brīvu iedzīvotāju piekļuvi atkritumu kalnam, tādējādi riskējot ar viņu dzīvībām. Tā joprojām ir izgāztuve un uz šī kalna nedrīkst atrasties vismaz piecus gadus vai arī līdz brīdim, kamēr monitorings uzrāda, ka šī vieta vairs nav bīstama iedzīvotāju veselībai un dzīvībai. Neievērojot noteikumus, Rīgas dome riskē arī ar nodokļu maksātāju naudu, kas būs jānovirza, lai atmaksātu Eiropas Savienības struktūrfondu izlietojumu,” izteicies Gerhards.
“Apkārt A.Deglava ielas atkritumu kalnam ir jābūt žogam – īstam, taustāmam, nepiederošu personu iekļūšanu ierobežojošam, nevis nano žogam, kas it kā ir un tanī pašā laikā nav. Rīgas domes uzvedums ir rūpēties par iedzīvotāju drošību, nepieļaujot iespēju piekļūt kalnam,” turpināja ministrs.
Saskaņā ar izgāztuves rekultivācijas līgumu, kam piesaistīts Kohēzijas fonda finansējums gandrīz 4 miljonu eiro apmērā, Rīgas domes uzdevums ir vismaz piecus gadus norobežot kalnu tā, lai tam nevar nesankcionēti piekļūt, kā arī nodrošināt apsardzi, lai šādus gadījumus operatīvi konstatētu un novērstu. Tomēr VARAM novērojusi, ka dome šo vietu turpina pozicionēt kā atrakciju, tādējādi maldinot rīdziniekus un pakļaujot riskam viņu dzīvības. Kalns vismaz piecus gadus jāsaglabā neskarts, tā noteikts domes un VARAM līgumā, un 20 gadus ir jāveic monitorings, nolūkā garantēt iedzīvotāju drošību.
“Rīgas mērs atkritumu kalnu saukā par savu galvas segu un aktīvi turpina lepoties ar šo “izklaides” objektu. Ja Rīgas dome nav spējīga apjaust briesmas, kas var skart ikvienu, kurš sper kāju uz šī kalna, mans kā vides un pašvaldību darbu pārraugoša ministra pienākums ir to darīt. Sabiedrībai ir jāzina, ka tā dēvētā “Ušakova kepka” ir bīstama viņu dzīvībai,” paziņoja Gerhards un uzsvēra, ka domei nekavējoties jāaptur iespēja iedzīvotājiem iekļūt atkritumu kalna teritorijā, pretējā gadījumā VARAM pieļauj nepieciešamību veikt projekta pārskatīšanu.
Iepriekš apvienības NA Rīgas domes frakcija, kas cīnās pret kalna dēvēšanu par “Ušakova kepku”, tika norādījusi, ka atbilstoši līgumam, kas ir noslēgts ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, par rekultivācijas projekta īstenošanu, kalns esot jāsaglabā neskarts piecus gadus pēc projekta īstenošanas. Pašreiz pašvaldība šos noteikumus neievēro, jo pa šo kalnu regulāri pārvietojas un uz tā atrodas iedzīvotāji.
“Esam vērsušies Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejā, lai lūgtu skaidrojumu par pašvaldības policijas rīcību, nodrošinot “atkritumu kalna” saglabāšanu, lai nepieļautu ar valsts atbalstu piesaistītā Eiropas fondu līdzfinansējuma neefektīvu izmantošanu,” iepriekš informēja partijas Rīgas domes frakcija.
Avots: Diena.lv