…raksta turpinājums no 1. lapas
Nodarbinātie (indivīds bez apgādājamiem) 2017.gadā no noteiktās minimālas darba algas 380 eiro uz rokas saņēma 275,68 eiro un nodokļos nomaksāja kopā ar darba devēja daļu 194,32 eiro. Kopējais nodokļu slogs – 41,34%, kas bija viena no lielākām nodokļu likmēm Eiropā šādai summai.
2018.gadā minimālā darba alga ir noteikta 430 eiro apmērā, kur kopējais nodokļu slogs ir 35,17%. Samaksājot mājokļa izdevumus un iegādājoties pārtiku, 90% no šiem strādājošajiem neatliek līdzekļu citu preču iegādei. Tādējādi šie iedzīvotāji faktiski tiek izslēgti no aktīvas ekonomiskās dzīves. Rezultātā trešdaļa valsts iedzīvotāju kļuvuši par trūkumcietējiem un nabadzības risks gados vecākiem cilvēkiem ir būtiski pieaudzis.
Pasaulē nodokļu likmes tiek veidotas pamatojoties uz preču patēriņa un pakalpojuma cenu indeksu, nosakot Iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma apmēru, kas nodrošina iedzīvotāju minimālo sociālo labklājības līmeni.
Latvijā, nosakot nodokļu likmes, valdībai nav izpratnes par to apmēru. Preču patēriņa cenu līmenis Latvijā ir tāds pats kā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, bet ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimuma ir noteikts trīs reizes mazāks nekā vidēji ES valstīs. Šī iemesla dēļ Latvijā ir vieni no lielākiem darba algas nodokļiem Eiropā mazajam algām. Savukārt lielo algu saņēmēji maksā divas reizes mazākus nodokļus nekā vidēji ES. Pašreizējā valsts nodokļu politika nav labvēlīga ekonomikas izaugsmei, tā palielina iedzīvotāju nevienlīdzību ienākumu pārdalē.
Lielākās Pasaules organizācijas, tādas kā Starptautiskais Valūtas fonds, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Eiropas Komisija Latvijai iesaka samazināt nodokļu slogu līdz ES vidējām līmenim, strādājošajiem ar zemu atalgojumu līdz 1000 eiro. Eiropas komisija ir kritiska arī par pērn pieņemto nodokļu reformu, to veidojot valdība ir ignorējusi Pasaules Bankas ieteikumus.
Pieteikumā tiesai norādīts, ka 2013.gadā Latvija ratificējusi Eiropas Sociālo Hartu, kurā valsts apņemas atzīt strādājošo tiesības uz taisnīgu atalgojumu, kas nodrošinātu viņiem un viņu ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus. Latvijas gadījumā minimālas algas aplikšana ar nodokļiem nozīmē šīs Hartas nopietnu pārkāpumu. Hartas 30.pants nosaka tiesības uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību. Tajā pausta apņemšanās veikt vispārējus un koordinētus pasākumus sistēmas ietvaros, lai personas un viņu ģimenes, kas dzīvo vai ir pakļautas riskam dzīvot trūkumā vai sociālās nevienlīdzības apstākļos, nodrošinātu galvenokārt ar darbu, dzīvesvietu, apmācību, izglītību, kultūru un sociālo un medicīnisko aprūpi.
Darbiniekam ir jāsaņem visa valsts noteiktā minimālā alga uz rokas skaidrā naudā vai ieskaitot bankas kontā, jo šī naudas summa nodrošina iedzīvotāju minimālo sociālo labklājības līmeni, konstitucionālās sūdzības anotācijā norāda Nipers.