Redz, kā pie mums notiek, piesakies šovā laimi meklēt, taču kāroto attiecību vietā iegūsti vien ķengāšanos internetā. Tas attiecas uz šova “Saimnieks meklē sievu” aprunātāko pāri Ģirtu Brumsonu un Gundu Jandavu. Ja sākumā abi tika nosaukti par saskanīgāko pāri, tad pēc šova un kopīgā ceļojuma ir skaidrs – abi savā starpā attiecības neredz.
Šī būs pēdējā Gundas intervija par saimniekšovu. Intervijas autori raksta, ka “jau pēc pāris minūšu sarunas viņa atstāj gudras, kautrīgas, emocionālas, inteliģentas sievietes iespaidu”, taču apkārtējiem viņa ir lētas slavas meklētāja, mele un nelīdzsvarots skuķis, kas maldināji saimnieku Ģirtu.
Lūk, kas Gundai ir sakāms!
“Kāpēc no visiem iespējamajiem šoviem izvēlējies tieši «Saimnieks meklē sievu»?
Man nepiemīt tādi hobiji kā dejošana, aktiermeistarība vai dziedāšana, uz ko tendēti vairums šovu. Pieteikšanās bija spontāna rīcība, par kuru aizmirsu, un pēc vairākiem mēnešiem saņemot zvanu, ka esmu izraudzīta piedalīties, biju pārsteigta.
Tev ir tikai divdesmit gadi, vai tiešām vēlējies apprecēties, vai tomēr meklēji veidu būt populārai?
Nedomāju, ka, pateicoties šovam, es varētu palikt atpazīstama, ka par mani runās un rakstīts, neaizdomājos, ka to rāda pa televizoru, tātad cilvēki skatās un ir interese. Pašā sākumā man Ģirts tiešām patika, to lielā mērā ietekmēja pozitīvā attieksme, jo viņš bija foršs, viss apkārt bija forši, viss bija pārāk labi, lai būtu patiesība.
Tevi nebiedēja, ka vīrietim trīsdesmit četros gados ilgākās attiecības ir bijušas nepilnu gadu?
Dzīvē visādi var gadīties, mūsdienās daudzi sākumā veido karjeru un tad domā par ģimeni, pieļāvu domu, ka Ģirts ir šāds gadījums. Diemžēl kļūdījos, viņam ir lielas rakstura problēmas, un tas veicina to, ka viņam nav otrās pusītes. Pēdējā šova dienā man intuīcija teica, lai izstājos, Ģirts un šova veidotāji bija likuši manīt, ka ir liela iespēja, ka izvēlēsies mani. Tā bija mana lielākā kļūda!
Teici, ka sākumā tev Ģirts patika, kad patikšana pārvērtās vēlmē turēties no vīrieša pa gabalu?
Līdz ceļojumam bija jāgaida vesels mēnesis, mēģināju iegalvot Ģirtam, ka vēlos iepazīt viņu, vēlos, lai viņš iepazīst mani, un tad veidot attiecības, bet viņš visu gribēja uzreiz. Neticu, ka var kas izveidoties, ja cilvēki viens otram ir svešinieki. Viņš uzspieda sevi, savas ieceres, man kļuva grūti «elpot», un tas «nokāva» visu patikšanu. Nedomāju, ka Ģirtam kaut mirkli bija prātā doma izveidot attiecības ar mani, viss, kas viņu interesēja, bija sekss, turklāt, lai ko viņš apgalvotu, mums šāda tuvība nav bijusi.
Īsti vīrieši ar šādiem apgalvojumiem nemētājas…
Īsti vīrieši nedara daudzas lietas! Pēc tā visa jutos pazemota, necienīta, es negāju uz šovu, lai pazemotu kādu, kuru vispār nepazīstu, Ģirts pasniedza, ka nepārtraukti meloju, spēlēju teātri, kaut gan nespēja pamatot to, kāpēc man tas būtu vajadzīgs.
Lai izstātos, vajag lielu drosmi…
Jā, tajā mirklī man tās līdz galam nepietika, un vēlāk jau bija par vēlu. Atkāpties nevarēju, jo bija parakstīts līgums un, laužot to, man būtu jāšķiras no paprāvas naudas summas. Mēģināju izdomāt, kur dabūt naudu, lai nebūtu jābrauc ceļojumā, tad sapratu, ka studijas man ir svarīgākas.
Kā pagāja ceļojums?
Televīzijā no sešām dienām parādīja nelielu daļu. Ģirts izteicās, ka es neko negribu, nekas man negaršo, neinteresē, es pagaršoju daudz gruzīnu ēdienu, daudz zinu par šo tautu, tradīcijām, jo manā paziņu lokā ir gruzīni. Esmu apciemojusi gruzīnu ģimeni, kura dzīvo Holandē, un ēdusi tādus nacionālos ēdienus, kuri ceļojuma laikā nebija restorānu ēdienkartēs. Man patīk iepazīt jaunas tautas, to tradīcijas, iejusties citā vidē.
Liela daļa šova skatītāju tevi raksturo kā histēriķi, kurai jāapmeklē nervu ārsts!
Esmu mierīgas dabas cilvēks, nekad neiesaistos konfliktos, ja izveidojas konflikts, man vienmēr ir iespēja aiziet, strīdā automašīnā man šādas iespējas nebija. Ģirts sēdēja priekšā durvīm, jutos iesprostota, viņš turpināja ar vārdiem mani «zāģēt», pazemot, un man vienkārši bija jātiek ārā, tāpēc iesitu viņam. Es visa trīcēju, balss trīcēja, raudāju, biju tik dusmīga, pazemota. Sākumā nožēloju, ka nenoturējos, tagad – nē, neko nenožēloju, viņš bija pelnījis sitienu. Vai tas mani pataisa par histēriķi? Nedomāju, mani vairāk nekā mēnesi mēģināja izvest no pacietības, pazemoja, un katram cilvēkam ir savs limits. Uzzināju savas robežas, sapratu, kas notiek, kāda kļūstu, ja tās tiek pārkāptas.
Pastāsti, kāda ir īstā Gunda?
Esmu jauka, labsirdīga, emocionāla, mērķtiecīga un ambicioza. Ja nospraužu sev mērķi, agrāk vai vēlāk, es to sasniegšu. Neesmu izlepusi jauna sieviete, jā, es neprotu darīt daudzas lietas, bet esmu gatava iemācīties, ne reizi šovā neteicu, ka kaut ko nedarīšu, visu biju gatava darīt, ja man parāda veidu, kā tas jādara. Manuprāt, stulbi ir neatzīt, ka neproti, un stāvēt malā, ne teikt, ka neproti, un iemācīties.
Daudzi uzskata, ka tādā šovā kā «Saimnieks meklē sievu» ir jāpiedalās sievietēm, kuras ar lauku darbiem ir uz tu, nevis uz jūs!
Tas, ka neesmu lauku meitene, nenozīmē, ka nevaru piedalīties šādā avantūrā. Turklāt Ģirta saimniecībā jau nebija īsti ko darīt, tā ir privātmāja ar skaisti iekoptu zemi, uzturēšanās tur bija vairāk kā atpūta laukos. Arī malku es nedomāju krāmēt īsā kleitiņā. No rīta saģērbos, izgāju ārā brokastot, un tad pateica, ka brauksim pēc malkas, tad mājās to krāmēsim. Aizbraucu kleitā, ar domu – mājās pēc tam pārģērbšos piemērotā apģērbā. Aizbraucām pakaļ, un filmēšanās vajadzībai bija pāris pagales jāsakārto, to arī parādīja ekrānā, ne to, ka mājās pārģērbos un tad krāmēju malku. Arī ēst gatavot protu, bet nerādīja jau, ka taisu visiem pusdienas, parādīja, ka neprotu izcept biezpiena plācenīšus, kas ir tīri loģiski, ja neēdu piena produktus.
Vai vēlreiz piedalītos kādā realitātes šovā?
Nekad dzīvē nepiedalītos! Nenožēloju, ka piedalījos šovā «Saimnieks meklē sievu», neskatoties uz to, cik šobrīd tas ir nepatīkami. Tās tomēr ir atmiņas, pieredze, un man vecumdienās būs ko pastāstīt mazbērniem. Pašai arī patīk klausīties mammas un vecmāmiņas stāstus par ballēm, pirmajiem puišiem, draudzībām.
Sabiedrībā pazīstamas personas ir izteikušās par tevi, tāpat simtiem komentāru zem publikācijām!
Visiem šiem cilvēkiem novēlu veiksmi, jo, spriežot pēc komentāriem, viņiem dzīvē īpaši labi neiet, ja pietiek laika līst citu guļamistabās, skapjos, iztirzāt to saturu un spriest par to, ko viņi īsti nezina. Sākumā lasīju komentārus un pārdzīvoju, nu vairs to nedaru, sevi pazīstu, man tuvie cilvēki arī mani pazīst un nemainīs par mani domas, ja kāds internetā man piedēvē daudzus nejaukus epitetus.
Daudzos komentāros tiek pieminēti tavi jaunības piedzīvojumi Tukumā..
Teksts, ka man gājis pāri pus Tukums, ir meli, esmu bijusi attiecībās tikai ar vienu puisi no Tukuma. Vienmēr turējos pa gabalu no Tukuma, Pūres un apkārtējā rajona, mazpilsētu puišiem, tieši tāpēc, lai nerastos šādas runas. Pati zinu meitenes, kuras bijušas kopā ar diviem, trīs puišiem, bet tiek pasniegtas kā pēdējās ielasmeitas. Tā kā šādas runas par mani ir, tas liek domāt tikai par to, ka ir bijuši daudzi puiši, kuriem es patiku un kuri nespēja piesaistīt sev manu uzmanību.
Vai pēdējo mēnešu pieredze ir mainījusi tavu draugu attieksmi pret tevi?
Protams, vairāki draugi ir novērsušies no manis, iztēlojušies, ka esmu palikusi iedomīga un mainījusi attieksmi pret viņiem. Sāku neatbildēt uz šādām ziņām, un ir cilvēki, kuri apvainojās, ka neatbildu uz viņu apvainojumiem. Draugi ir palikuši mazāk, bet esmu ieguvusi jaunas paziņas, tas visu līdzsvaro.
Noteikti daļai draugu nepatīk arī atklātā fotosesija, kurā piedalījies?
Jau kādu laiku gribēju aiziet pie Aleksandra Sokolova uz fotosesiju. Sekoju līdzi viņa ierakstiem par modeļu meklēšanu, bet nekad neatbildu meklētajam. Jaunajā projektā viņš mani uzaicināja piedalīties, un es piekritu. Man bija mērķis līdz 25.gadiem nofotografēties kailai, kamēr esmu jauna un skaista, lai paliek piemiņa vecumdienām.
Un tad fotogrāfijas nonāca presē…
Es apzinājos, ka tās nonāks presē, bet neapzinājos, kāda ažiotāža radīsies. Fotografējos laikā, kad šova dēļ vēl neizjutu negācijas no cilvēku puses, tāpēc sekas nespēju apzināties.
Neuzskati, ka fotosesija, šovs, raksti par tevi ietekmēs tavu tālāko dzīvi negatīvā veidā?
Esmu par to domājusi, bet nevienu mirkli man nav bijusi doma saistīt savu dzīvi ar Latviju, tieši tāpēc neuztraucos par to. Vēlos iegūt Latvijā izglītību un tad doties uz citu valsti strādāt vai turpināt mācības. Par spīti tam, ka nākotni Latvijā neredzu, esmu valsts patriote, lai kur es būtu, sevi kā latvieti nepazaudēšu.
Kā tu pavadi savu brīvo laiku?
Viss mans laiks aiziet studijām, ja parādās brīvs laiks, izmantoju to atpūšoties, izguļoties. Man neeksistē darba dienas un brīvdienas, visu laiku mācos, viss, kam ir laiks, ir konspekti, referāti, kopsavilkumi, esejas.
Kur paliek ballītes?
Nenoliegšu, ir bijis periods, kad katru nedēļas nogali biju ballītē, klubā, pirtī. Esmu iztrakojusies un pierimusi. Labprātāk reizi pa reizei pasēžu mājās ar draugiem, iedzeru vīnu, parunājos, pasmejos, ne eju uz vietu, kur skaļa mūzika un daudz svešu cilvēku.
Kādu tu sevi redzi pēc desmit gadiem?
Šobrīd attiecības nemeklēju un tās nevēlos, pēdējos gados vienmēr esmu bijusi attiecībās un neatceros, kā tas ir, būt vienai. Gribu būt mazliet kopā ar sevi, veltīt sevi mācībām, tad karjerai, bet zinu, ja būs īstais vīrietis, visu var sakārtot. Pēc desmit gadiem man būs stabila karjera, vīrs, bērns, gribu sev lielu ģimeni, jo pati esmu vienīgais bērns ģimenē un tas mani mudina vēlēties lielu un stabilu ģimeni.
Tavs dzīves moto?
Kā piemērus varu minēt vārdus, kuri pārtapuši manā tetovējumā, – lai cik reizes nokristu, vienmēr būs par reizi vairāk jāpieceļas!
Nākamais mans tetovējums, vārdi, kuri mani iedvesmo, būs Aspazijas teiktie – nevis vidusceļu laipot, es gribu pilnību.
Man ir daudz moto, katrai situācijai savs. Dievinu iedvesmojošus tekstus, kuri liek iedvesmoties iet un darīt, lai tur vai kas!”
Intervija ar Gundu Jandavu lasāma sejas.tvnet.lv!