Attēlā Anda Čakša
…raksta turpinājums no 1. lapas
Klusi par informācijas tehnoloģiju un medicīnas iekārtu direktori bez konkursa ir iecelta ministres A.Čakšas padomniece Ilze Āboliņa, bet uz citām vakancēm tiek rīkots konkurss, vismaz formāls.
Lai arī no VM puses pret RAKUS valdes locekļiem un priekšsēdētāju prasības konkursa sludinājumā ir ļoti vispārīgas un nekonkrētas, pamatā zināšanas un izpratne par administratīvo, personāla un pārmaiņu vadības procesu, finanšu vadības jautājumiem, kā arī vismaz trīs (tikai) gadu pieredze vairāku struktūrvienību vai funkciju vadībā lielā uz pakalpojumu sniegšanu orientētā uzņēmumā. Faktiski, nedaudz palasot studentu lekcijas, šīs prasības var izpildīt ikviens ar augstāko izglītību un nelielu vadības pieredzi jebkur.
Tajā pat laikā gan RAKUS finanšu direktoram, gan ārstniecības direktoram prasības ir ļoti konkrētas un saistītas ar veselības aprūpi – kandidātiem tiek prasīta ne tikai augstākā izglītība finanšu vadībā, kas papildināta ar amatam nepieciešamajām speciālām zināšanām un darba pieredze finanšu vadītāja amatā ne mazāk kā pieci gadi, bet arī spēja analizēt situāciju veselības nozarē, identificēt problēmas un izstrādāt to risinājumus.
Jaunajam finanšu direktoram būs jāizstrādā slimnīcas finanšu stratēģija, jānodrošina ārstniecības iestādes darbības efektivitāte, kā arī jāveic citi ļoti svarīgi uzdevumi, lai slimnīcai nebūtu miljoniem eiro zaudējumi. Alga iepriekšējam finanšu direktoram bija 2800 eiro. Savukārt valdes loceklim A.Bērziņam, kurš it kā atbild par šo jomu, alga ir tuvu 4595 eiro.
Ar ko ir beidzies šis konkurss nav zināms, jo RAKUS mājas lapā nav atrodams jaunā finanšu direktora amats.
Vēl ambiciozākas prasības ir ārstniecības direktoram – šajā amatā būs virkne dažādu pienākumu, tostarp pamatota un vienota ārstniecības procesa koncepcijas realizācija veselības pakalpojumu sniegšanā, darbības atbilstības kontrole, medicīnisko kļūdu prevencija un analīze, ārstu personālsastāva nokomplektēšana un motivēšana strādāt slimnīcā, kā arī vienotas stratēģijas un taktikas izstrāde sadarbībā ar slimnīcas ārstniecības personālu, valdi un citām ārējām struktūrām par medicīniskās palīdzības sniegšanas principiem visos RAKUS stacionāros.
Tāpat šim direktoram būs pienākums izstrādāt un ieviest ārstniecības un medicīnas tehnoloģiju stratēģisko attīstības plānu, veicināt sadarbību ar attiecīga līmeņa vietējām un ārzemju universitāšu klīnikām, Nacionālo veselības dienestu, Slimību profilakses un kontroles centru, Veselības ministriju un iestādēm. Vienlaikus direktora pienākumos ietilpst izmaksu efektivitātes pārvaldība, sadarbībā ar slimnīcas Ekonomikas daļu un Statistikas daļu par medicīniskā procesa realizāciju slimnīcā, tostarp gultas dienu un skaita kontrole, aprūpes profila slimnieku uzturēšanās ilguma kontrole un samazināšana, kā arī ētikas un konfliktsituāciju risināšana ar pacientiem un to piederīgajiem.
Ārstniecības direktoram noteiktas arī augstas prasības, tostarp ārsta grāds, vismaz desmit gadu darba pieredze praktiskajā darbā un ne mazāk kā piecu gadu darba pieredze vadošā amatā. Vēlams arī maģistra grāds vadības zinībās vai veselības aprūpē.
No ārstniecības direktora amata kandidātiem tiek sagaidītas zināšanas un izpratne par veselības aprūpes sistēmu, tās organizācijas un vadības principiem, pārliecinošas medicīnas zināšanas, organizatoriskās un vadības kompetences, tostarp labas personāla vadības un attīstības prasmes. Tāpat tiek sagaidīta stratēģiska, konceptuāla un radoša domāšana, labas sadarbības, saskarsmes un komunikācijas prasmes, izpratne par finanšu pārvaldību, pārliecināšanas un pārrunu vadības spējas, spēja pieņemt lēmumus, īstenot tos un uzņemties atbildību par ārkārtas situācijām medicīnā.
Pēc sludinājumiem var saprast, ka slimnīcas vadība meklē vadošos darbiniekus ar praktiskām spējām un zināšanām par veselības aprūpi, kuras ir ievērojami augstākas nekā pašiem valdes locekļiem. Vai I.Paeglītis pamatojumu savai algai 8000 eiro saskata atbilstoša personāla atlasē – un tad valde varēs mierīgi sanākt reizi mēnesī tikai uz valdes sēdēm un pieņemt profesionālus un izsvērtus lēmumus, ko par ievērojami zemāku atalgojumu būs sagatavojuši darbā pieņemtie direktori un padotie, un regulāri doties atvaļinājumā, kā to jaunais vadītājs jau ir paspējis šajā īsajā laikā jaunajā amatā.
Jāatzīmē, ka Komerclikums nosaka vienlīdzīgu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un valdes priekšsēdētājs tikai sasauc un vada valdes sēdes, tādēļ arī algu atšķirība ir paredzētas tikai 15% robežās atšķirībā no RAKUS valdes atalgojuma. Amatu RAKUS valdē saglabājis arī K.Plūme, kuru iecēla G.Belēvičs ar galveno nodomu – uzturēt “labas attiecības” ar Finanšu ministriju, konkrēti valsts sekretāra vietnieci J.Plūmi, kur gan lielākās Valsts kontroles neatbilstības bija iezīmētas tieši K. Plūmes atbildības jomā.
Ar vārdu sakot, Veselības ministrijas politika valstiski stratēģiski svarīgu uzņēmumu pārvaldībā ir samērā dīvaina un pilnīgi pretēja iepriekš deklarētiem principiem.