Latviešu skaistule Elizabete ir uzticējusi savu stāstu par musulmaņu vīriešiem izdevumam “Vakara ziņas”. Sieviete atklāj sava un ēģiptieša Rašida, kas latviešu daiļaviņu sauca mīļi sauca par Lizip, piedzīvojuma slēptākās ainas, vēsta “Neatkarīgā Rīta Avīze”.
Stāsts norisinājās pirms pieciem gadiem, kad Elizabete, pēc šķiršanās no vīra, nolēma atvilkt elpu kūrortā. Bērnus atstāja pie māsas, bet pati ar draudzeni aizlidoja uz Ēģipti. Elizabete vēlējās tikai vienu – atpūsties pēc garās tiesas prāvas. “Pierunāju draudzeni, izdevīgi pēdējā brīža ceļojumos nopirkām 5 zvaigžņu viesnīcu. Biju nolēmusi nedarīt neko – tikai gulēt pie jūras, sauļoties un lasīt,” stāsta Elizabete.
Elizabete nekad nebija iedomājusi, ka viņai varētu būt romāns ar arābu vīrieti. Bet tas nebija stāsts par mani, no sērijas nekad nesaki nekad par sevi smej Elizabete. Pirmajā ceļojuma vakarā abas pie vakariņām apkalpoja jauns vīrietis, kurš runāja tikai angliski, laipni klanījās, bija atturīgs un korekts. Nākamajā rītā mūs pie galdiņa apkalpoja tas pats oficiants.
“Draudzene tikai teica, ka viņš tā aizdomīgi daudz skatoties un pētot mani. Nosmējos, lai liekas mierā, viņam vienkārši nav ko darīt,” stāsta Elizabete. Tā tas turpinājies vairākas dienas, līdz Elizabete pati uzsākusi sarunu ar oficiantu.
Elizabete stāstīja, ka trešajā ceļojuma dienā esot saslimusi, viņai piemetās vēdergraizes, temperatūra un viss pārējais, kas liecināja par saindēšanos. Brokastīs draudzene devās viena. Rašids jautāja, kur Elizabete, draudzene atbildēja, ka guļ slima numuriņā. Beidzot Elizabete bija vesela un nolēma iet vakariņās, restorānā gaidīja pārsteigums – Rašids, zinot, ka viņa simpātija nāks ieturēt maltīti, galdu bija izrotājis ar ziedlapiņām, izkārtojis sveces.
Rašids laipni un atturīgi apkalpoja galdiņu. «Es biju apmulsusi, bet pēc vakariņām paliku restorānā papļāpāt ar Rašidu. Viņš man stāstīja, ka nāk no trūcīgas ģimenes, ka viņš pabeidzis angļu filologus, studējis drāmu un savulaik strādājis par skolotāju. Tad darbu zaudējis un, tā kā no kaut kā jādzīvo, pieteicies par oficiantu, jo labi zina angļu valodu.”
Tālākie notikumi risinājās strauji, bet ne gludi. Nākamajā dienā, kad Elizabete gāja pusdienās, Rašids jautāja, vai viņa šovakar nevar atnākt uz restorānu tā pavēlāk, lai pēc tam, kad viņš beigs darbu, viņi var pabūt divatā. Rašids viņu atkal galanti apkalpoja un, kad visi bija devušies projām, ierāva tualetē un sāka drudžaini skūpstīt. «Nē, te nekas nenotiks, nebūs nekāds sekss tualetē, es biju sašutusi, bet ļāvos Rašida karstajiem skūpstiem. Likās, ka viņš mani ir gatavs apēst,» atceras Elizabete. “Jāmin, ka Rašisa draugi un kolēģi, ar kuriem viņš dzīvoja kopā kopmītnēs, jau zināja par mūsu romāniņu,” teica Elizabete.
Elizabete stāsta, ka nākamajā vakarā pieejot pie viņas galdiņa Rašids parādīja prezervatīva paciņu. Protams, es izlikos, ka nesaprotu, kas tas ir, bet ar satraukumu gaidīju vakara turpinājumu.
Pēc darba dienas beigām atradām klusāku vietiņu kaislīgiem skūpstiem, biju gatava kāpt taksī, kad viņš paziņoja: “maksāsi tu”. Ko? Es biju neizpratnē. Vēlreiz atkārtoju, ka nesaprotu, ko viņš teica. Viņš jautāja: «Tu mani gribi?» Es atbildēju: «Jā!» «Es arī tevi gribu, bet man nav naudas, tāpēc maksāsi tu,” viņš piebilda. Es paliku kā zemē iemieta. Šādam pagriezienam nebiju gatava, teicu, ka aiziešu līdz numuriņam. Viņš palika gaidot. Atnācu uz numuriņu un sāku brēkt.
Kad nākamajā dienā Elizabete ieslēdza telefonu, tas bija pilns ar ziņām no Rašida, kurš atvainojās, lūdza piedošanu, saprašanu un visvisādi citādi mēģināja pielabināties.
Pēc pāris mēnešiem Elizabete aizlidoja uz Ēģipti vēlreiz. Un šoreiz viņš bija džentlmenis – Rašids bija noīrējis apartamentus. Šoreiz bija arī sekss. Kā smejoties viņš bija solījis – es tevi mīlēšu no rīta līdz vakaram, tu netiksi ārā no mājas –, tā arī bija.
Elizabete vēl vairākas reize bija Ēģiptē, tomēr viņi nepalika kopā, šim stāstam nevarēja būt turpinājums.
Avots: bb.lv