Šķiet, ka tagad vārds un uzvārds “Mairis Briedis” komentārus neprasa. Tomēr viņa dzīvesstāsts ir skarbs. Taču viņš nav salūzis. Izskatās, ka grūtības Latvijas labāko bokseri ir tikai rūdījušas.
Kad latviešu bokseris Mairis Briedis uzvarēja čehu Ļubošu Šudu un kļuva par pasaules čempiona titulu IBA versijā svarā līdz 90,7 kilogramiem, viņš sniedza interviju žurnālam “Santa”.
Mairim ir 31 gads un viņš ir precējies ar sievu Jūliju. Viņš ir mērķtiecīgs un ar prieku runā par boksu, taču dvēseli ir paslēpis – bērnības pārdzīvojumu dēļ.
Pēc uzvarētās cīņas Mairis kļuva populārāks. Viņš parādījās Eurosport pārraidēs. Taču līdz ar atpazīstamību zināmā mērā atgriezās pagātne – vecie “cīņu biedri”, kas tajā laikā sēdēja aiz restēm. Viņi aicināja bokseri atcerēties vecos laikus un sniegt viņiem kādu atbalstu, taču Mairis tam nebija gatavs – gan viņa sieva Jūlija ieteica pagātnei likt punktu, gan arī pats saprata, ka netērēs savu laiku tukšās runās.
Bērnībā Mairis par sevi nebija pārliecināts. Nespēja klases priekšā parunāt un kautiņos nesita nevienam pretī.
Pirmo reizi uz boksa treniņu aizgāja līdzi draugam. Protams, ka “Rokija” iedvesmots. Mairis dabūja āķi lūpā, jo toreiz tas bija vienīgais, kas dzīvei iedvesa jēgu. Mamma gan esot bijusi pret šādu dēla nodarbošanos, taču Briedis nebija gatavs atteikties no sava mērķa.
Un tad notika lūzums – piecpadsmit gadu vecumā pēc uzvarētas cīņas, emocionālais un paštaisnais treneris Mairi padzina. Viņš esot teicis, ka Briedis slikti cīņā boksējies, tāpēc jāpamet zāle un turpmākie treniņi. Mairim tas bijis liels trieciens, jo viņš trenerim bija pieķēries. Dzīve sabruka. Briedis nezināja, kā tālāk trenēties, kā sasniegt savus mērķus. Ilgu laiku esot dauzījies ar draugiem, sportam atmetot ar roku, taču tad kādu dienu kaimiņš uzaicināja līdzi uz citu boksa klubu. Pēc pusgada Mairis Briedis uzvarēja sava pašreizēja trenera Vasilija Čerņigova audzēkni. Viņš, savukārt, Mairi pārvilināja pie sevis. Par treniņiem bija jāmaksā 15 lati par reizi. Tā Briedim toreiz bija liela nauda. Kaut kā centās sagrabināt. Mammai nevarēja prasīt, jo viņa viena audzināja Mairi un viņa mazo māsu. Vēlāk treneris teica, ka tuvojas Latvijas čempionāts – ja Mairis tajā uzvarēs, tad būs izlasē un turpmāk treniņi būs bez maksas. Tas bija vajadzīgais stimuls. Mairis uzvarēja un visus šos gadus palicis uzticīgs Vasilijam Čerņigovam. Vēlāk komandai pievienojās Sandis Kleins.
Kad vēl nestrādāja policijā un nebrauca ar savu auto, Mairim ir nācies sevi aizstāvēt, taču konfliktsituācijas viņš cenšas atrisināt mierīgi, jo galu galā boksera dūres un ķermenis ir sporta inventārs un instruments.
Interesanti, ka uz darbu Valsts policijā viņu uzaicināja toreizējais iekšlietu ministrs Ivars Godmanis, kurš bija trenera paziņa. Pēc noskatītām Maira sacensībām Godmanis izteica piedāvājumu, un Mairis nolēma pamēģināt.
Kad runa ir par bērnību, Mairis kļūst piesardzīgāks. Sportists smēķē no 12 gadu vecuma. Pats apgalvo, ka, ja nebūtu sācis trenēties boksā, kļūtu par huligānu. Bērnībā ir bijuši brīži, kad abiem ar māsu nav ko ēst, kad abi uz pusēm dalījuši atrastu maizes garozu un metušies virsū tikko ceptai maizei. Bijusi pat epizode, kad abi ar māsu piedzērušies tā, ka gandrīz noindējušies. Mairis ir pieredzējis, kā ir tad, kad neprātā žņaudz un sit ar vadiem. Viņš arī ir izlēcis no otrā stāva balkona, lai aizbēgtu no sitieniem. Tomēr Mairis nevēlas sāpināt sevi un citus, ceļot augšā pagātnes notikumus.. turklāt tagad ar ģimenes locekļiem ir labas attiecības.
Ar savu sievu iepazinās internetā. Uzreiz viņai atklājis, ka ir divu dvīņu puiku tēvs, par kuriem rūpēsies. Jūlija to pieņēma, jo mīlēja Mairi. Vēlāk abiem piedzima divi dēli – Brendans un Rafaels.
Avots: skaties.lv
Pilnu Maira Briežu interviju, lasi šeit!