“Ugāles dzērājšoferis jeb morālais kroplis, kurš mēģināja nogalināt manu bērnu.
25. februāris. Ugāle. Saulains sestdienas rīts. Kopā ar Mārtiņu un mūsu divarpus gadus veco dēlu dosimies uz Ventspili apciemot manus vecvecākus. Vietējā degvielas uzpildes stacijā tiek nopirkta kafija. Tālāk mūsu ceļš ved uz pilsētu. Aptuveni septiņas minūtes vēlāk, savu bērnu cieši piespiedusi pie krūtīm, trīcošām rokām un ceļiem, karstas kafijas applaucētu seju, noraugos dzelžu čupā, kurā nupat vēl sēdējām.
Asaras līst aumaļām. Visapkārt cilvēki, sadauzītas automašīnas, brēka. Vairāki cietušie. Bardaks. Sirēnas. Nedaudz tālāk šosejas malā, izrāpies no sava “auģika”, stāv deģenerāts, kurš nupat reibumā jeb, tautas valodā runājot, konkrētā pālī izraisīja avāriju. Manai ģimenei ir paveicies. Nospļauties par to dzelžu kaudzi! Mēs esam sveiki un veseli. Ieskaitot vainīgo, kopumā cietušas četras automašīnas.
Tās pāris sekundes ir ļoti spilgti iespiedušās atmiņā. Ugāles dzelzceļa pārbrauktuve ir slēgta. Pamazām tuvojamies garajai automašīnu kolonnai. Apstājamies. Esam pirmspēdējie – aiz mums piebrauc sudrabkrāsas “Toyota”. Lēni ceļu kartona kafijas krūzi pie lūpām. Pēkšņi atskan skaļš troksnis. Trieciens. Mans ķermenis traucas uz priekšu, bet drošības josta to spēcīgi atrauj atpakaļ un iedzen sēdeklī. Miesu dedzina karsts šķidrums. Bērns! Es instinktīvi pagriežu galvu uz aizmugures sēdekļa pusi. Autosēdeklīti kā tankā sēž maziņš, pārbijies, nevainīgs un pagaidām šīs amorālās pasaules nesabojāts bērns. Acis kā pogas – tajās nolasāma neizpratne, bailes. Dēla cepurīte triecienā aizlidojusi, visapkārt stikli, aizmugurējās durvis izsprāgušas no eņģēm. Logi izbiruši, bagāžniekā iespiedušies dzelži.
Kad esam izkļuvuši no mūsu auto, paveras šausminoša aina.
Kāds man pazīstams puisis (gadu jaunāks par mani) bija sēdies pie stūres pamatīgā reibumā. Viņa “auģikā” bija vēl bariņš jaunekļu, kurus par gudriem grūti nosaukt. Dzērājšoferis jeb SLEPKAVA vismaz divas reizes pārsniedza apdzīvotā vietā atļauto ātrumu. “Varonis” – idiots.
Pēc līkuma uz Rīgas-Ventspils šosejas pašā Ugāles centrā seko taisns ceļa posms un dzelzceļa pārbrauktuve. Šis morālais kroplis traucās tādā ātrumā, ka, pēc līkuma ieraudzījis automašīnu kolonnu, kas stāvēja pie slēgtās dzelzceļa pārbrauktuves, nespēja nobremzēt. Aiz mums stāvošā “Toyota” saņēma smagu triecienu. Tālāk tā ar sānu ietriecās mūsu zilajā “Volkswagen”, pilnībā iznīcinot manas ģimenes “tautas vāģa” aizmugurējo labo pusi un pie mūsu bagāžnieka durvīm atstājot daļu no savām aizmugures durvīm.
Mūsu auto triecienā tika pārmests pretējā braukšanas joslā. Paspējām apskādēt priekšā stāvošo auto, bet visa pasākuma vaininieks mums patraucās garām pāris milimetru attālumā, noskrāpējot sānu. “Toyota” bija pilnībā iznīcināta, savijusies kā čūska. Labā ziņa – šoferīte ir dzīva! Mediķi, kuri ieradās pāris minūšu laikā, nogādāja smagi cietušo sievieti slimnīcā.
Nopietnas traumas guva arī dzērājšofera kompanjoni. Savukārt mēs no mediķu palīdzības atteicāmies. Manai ģimenei ļoti, ļoti paveicās. Tikām cauri ar sasitumiem un izbīli.
Automašīna vairs nebūs braucama, bet galvenais, ka paši esam dzīvi. Pats svarīgākais, ka mans bērns tagad ir drošībā. Mārtiņš ir sveiks un vesels. Tagad, pārrunājot notikušo, saprotam, ka bija miljons mazu sakritību, kas mums palīdzēja izvairīties no daudz šaušalīgāka scenārija.
Ko darīja deģenerāts, kurš izraisīja avāriju? Policisti viņam palūdza “iepūst trubiņā”. Knapi stāvot kājās, “varonis” atteicās. Jāpiebilst, ka viņš mēģināja novelt vainu uz vienu no puišiem, kurš atradās viņa mašīnā, ka tas esot sēdējis pie stūres. Amorāls primāts. Šoferis tika aizvests veikt asinsanalīzes. Arī no tām atteicās. Ir ierosināta krimināllieta.
Kāda ir šī stāsta morāle? Strādājot mediju vidē, esmu novērojusi, ka ar apskaužamu regularitāti dienas kārtībā parādās ziņas par dzērājšoferiem, kuri nogalinājuši nevainīgus cilvēkus. Ja arī tu esi viens no viņiem (dzērājšoferiem) un tagad lasi šo garo penteri, sēžot pie stūres un “sūkājot aliņu”, padomā. Nebrauc! Ej mājās kājām! Kurš tevi pilnvarojis izlemt citu cilvēku likteņus? Kurš tev devis tiesības apdraudēt nevainīgu cilvēku un bērnu dzīvības?”
Avots: facebook.com
Foto: Ivo Bražis