Skaudra, bet šobrīd tieši īstajā laikā nāk žurnālista Armanda Pučes sleja izdevuma “Sporta Avīze” decembra numurā. Iespējams, kādam zudīs apmulsums pēc nesen dzirdētajiem Kontinentālās hokeja līgas (KHL) kluba Rīgas “Dinamo” padomes priekšsēdētāja Jura Savicka izteikumiem par skeletonistiem brāļiem Dukuriem. Piedāvājam fragmentu no publikācijas.
“Kur Rīgas Dinamo ņem naudu? Juris Savickis brauc uz Maskavu un runā… Kas ir Savickis, tautā saukts arī par Svēto Juri (St.Juris), ka viņam tāda mute un spējas? Ierindas čekists ar pieklājīgiem uzplečiem, kam savulaik Krievija uzticēja nokārtot Latvijas gāzes privatizāciju. To St. Juris arī paveica, diezgan konkrēti apčubinot Latvijas politisko dienas kārtību, kā rezultātā visas iesaistītās puses apēda gan zivi, gan pašapmierinājās… Tā kā Savickis strādāja Krievijas interesēs, viņam atļāva (lika) izveidot starpniecības uzņēmumu starp piegādātāju un patērētāju, kas dibenu nepieceļot no krēsla, atnesa daudzus miljonus. Kopš tā laika viņš sevi sauc par biznesmeni, bet pati firma ar nosaukumu Itera Latvija vēlāk kļuva par Rīgas Dinamojauno laiku krustmāti. Realitāte vienkārša: Savickis ir parasts Krievijas speciālā dienesta darbinieks, ar neparastu pielietojumu.
Nebūsim naivi: Latvijas gāzes gadījums nepalika vienīgais, kurā VDK mūsu grēcīgajā zemītē piedalījās, tāpat kā Savickis kā pelēkais vai sarkanais kardināls – atkarībā no dotā uzdevuma – neaprobežojās vien ar Iterasdividenžu tālāku izvietošanu ārzonās. Pietiek aplūkot Dinamo ložu un skaidrs, ka kopā ar čekas virsnieku roku rokā strādā gan mūsu bijušais prezidents Ulmanis, gan bijušais premjers Kalvītis, gan hrestomātiskais krīzes menedžeris Godmanis. Tātad, Svētajam Jurim šajā valstī ir ietekme, par ko viņš maksā ar citas valsts atvēlētu speciālo dienestu naudu, kas noformēta, piemēram, mūsu gadījumā – kā hokeja komandas uzturēšana. Pēc rakstura Savickis ir lielīgs un tas arī ir vienīgais apgrūtinājums, lai sarunātu vai diedelētu ikgadējo Krievijas kāpostu. Bet, ko neizdarīsi, lai Rīgā saglabātu tehnisko smaidu…
Kāpēc krieviem tāds Dinamo vajadzīgs? Te var atgādināt par maigo varas ietekmi, kas daudzus Latvijas iedzīvotājus ar KHL palīdzību netiešā veidā ieceļ Krievijas informatīvajā telpā un tātad – šī augsne ir vieglāk irdināma un ecējama, ja tāda vajadzība rastos. Protams, krievam ir arī vajadzība zīmēties un daudzos gadījumos ne cenai, ne loģikai ir nozīme. Tagad jums jāsaprot – kas atved naudu, tas izvēlas arī partnerus dejām. Te spēkā stājas otrais punkts – naudu apgūst Svētais. Protams, ka viņš izvēlas svītu, kas šo visu vēro un piedalās, tāpēc nevajag brīnīties ne par Mr.Priedes, ne Mr.Sējēja noturīgo klātbūtni garajā medusmēnesī. Savickim blakus ir gan iztapoņas, gan algotņi ar mazajiem noslēpumiem. Jums liekas, ka St.Juris nesaprot, ka St.Normunds nav nekāds hokeja treneris? Maldi. Visām pusēm ir skaidrs, ko viņi tur atstrādā. Jautājums ir vienīgi par tehnisko izpildījumu – sēdus vai uz celīšiem, no rīta vai vakarā… Turpat blakus ir arī mazās intrigas, ko Savickis prasmīgi vada un pārlūko, ļaujot padotajiem noticēt, ka viņi nav impotenti. Mīlīgi.
Un, te mēs līgani nonākam pie vides, kurā šis projekts tiek piekopts. Krievijas nacionālās īpatnības, kas precīzi atstarojas Skanstes ielas gaiteņos. KHL ir bezcerīgs projekts no biznesa viedokļa, taču teicams, lai šajos apstākļos tēlotu kārtību, labsajūtu, principialitāti, veidotu interešu karteļus vai izliktos neredzam naudas noplūdes. Gubernatoru vai Krievijas valsts kompāniju rotaļu laukums ar neiztrūkstošo pirms spēles himnas atskaņošanu ir lielisks placdarms šakāļiem, kas gaida vai shēmo laupījuma pabiras. Rīgas Dinamo nav ne labāks, ne sliktāks šajā sakarā, jo apstākļi viņiem uzspiež noteikumus, kurus izmantot pietuvināto lokam ir materiāli izdevīgi. Vai nav dīvaini, ka viņi visi atļaujas saviem padotajiem desmitām reižu pārmaksāt un uzreiz blakus noliek teikumu – a’kur viņi citur skries? Ja tā vēsi apdomā, arī pašam Savickim jau nebūtu kur skriet, par tiem zemākajiem nemaz nerunājot… Pavasarī atkal būs jābrauc uz Maskavu pēc naudas, bet – tas jau citas sezonas veiksmes stāsts. Gan jau viņi atgūsies…”
Visu rakstu varat izlasīt izdevuma “Sporta Avīze” decembra numurā.
Avots: Puaro.lv / SA Facebook lapa