Tomēr, ja skolās samazinās skolēnu un līdz ar to ēdāju skaits, vai nebūtu pareizāk ietaupīto naudu tērēt, lai paaugstinātu summu, ko var tērēt katra bērna pusdienām? Pēdējo reizi pusdienu “cena” tika celta pirms trim gadiem: no 2014. gada 31. augusta skolēna pusdienām valsts tērē 1,42 eiro. Līdz tam valsts apmaksātās pusdienas bija 1,14 eiro vērtas. Šis pieaugums, kā skaidro I. Bērziņa, sedzis inflāciju, tāpēc palielināt pusdienu cenu pašlaik neesot nepieciešams. IZM ieskatā arī par 1,42 eiro ir iespējams pilnvērtīgi pabarot skolēnus, ja vien ēdinātājs naudu izlieto godprātīgi un saimnieciski.
Citās domās gan ir Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija, kas jau kopš 2015. gada regulāri prasa, lai tiktu paaugstināta pusdienu cena. Tāpēc asociācijas sabiedriskās ēdināšanas tehnoloģe Ilona Dreimane IZM attieksmi sauc par melno humoru: “Iespējams, ministrijā domā, ka visu šo summu – 1,42 eiro – varam tērēt produktu iegādei. Tā nav. Par šo naudu ir arī jāalgo darbinieki, jāmaksā komunālie pakalpojumi, jānomā telpas. Jā, pašvaldības, kas ir skolu dibinātājas, arī pamanās kādu kumosu paņemt no šīs naudas, jo ēdināšanas pakalpojumu sniedzam skolas telpās. Izņēmums ir tikai mazās lauku pašvaldības, kas ir ārpus Rīgas. Tās laikam ir visbagātākās, jo daļa šo pašvaldību sedz visus citus ar bērnu ēdināšanu saistītos izdevumus un 1,42 eiro tiešām var tērēt tikai produktiem. Līdz ar to visi Latvijas bērni nav vienlīdzīgi – lauku skolēni ēd labāk.”
Ēdinātāju pārstāve skaidro, ka nodrošināt skolēnu ēdināšanu par valsts un vecākajās klasēs – pašvaldību atvēlēto summu kļūst aizvien grūtāk. Pēdējos gados algas ēdināšanas nozarē dubultojušās, produktu cenas arī strauji augušas. Pagaidām ēdinātāji vēl piesakās konkursos par tiesībām barot skolēnus, jo cer, ka finansējums tomēr pieaugs un nevēlas atlaist darbiniekus un pārdot ēst gatavošanas iekārtas.
Avots: la.lv