Kā jau katru gadu, Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Latviešu valodas attīstības kopa paziņojusi gada Vārdu, gada Nevārdu un spārnoto teicienu.
Par gada vārdu izvēlas kādu trāpīgu pēc latviešu valodas likumībām darinātu vārdu. Tādā veidā tiek mēģināts latviskot vārdus. Par pagājušā, 2015. gada Vārdu atzīts – “atkraste” – tas ir vārda “ofšors” latviskojums. Šis vārds uzvarēja tādus konkurentus “dzejniekpāris”, “nelegālais imigrants”, “Kremļa troļļi”, “hibrīdkarš”, “rītdienīgs”, “papēžmeitene”, “pārzīmološana”, “dabpratība”, arī bieži lietoto uzvārdu, kurš citur jau kļuvis par sugasvārdu – “Porziņģis”.
Par gada nevārdu jeb nejēdzīgi darinātu vai nevajadzīgi aizgūtu vārdu titulu cīnījās “nerīdzinieks”, “pa lielam”, “piesekot”, “tikumības grozījumi”, “zelta retvīters”, Latvijas Nacionālās bibliotēkas restorāna nosaukuma sākotnējais variants – “Kleever”, arī “brančs”, “sadalāmie bēgļi”, “dzīve ar garšu”, “alarmists” un daudzi citi.. Taču godalgoto pirmo vietu ieguva – “uzstādījums”.
Par gada spārnoto teicienu bija sīva cīņa. No kopumā 100 pretendentiem uzvarēja “salauztā slotaskāta krimināllieta”, kas raksturo kriminālprocesu pret cilvēku, kurš, aizstāvot Latvijas Satversmes vērtības, kādā mītiņā salieca slotaskātu. Citi teicieni, kas pretendēja uz šo titulu, bija šādi: “Kļūdu bijis daudz, bet sistēma kārtībā”, “Es tajā laikā biju Ķīnā”, “Ikviens, kas ēd no rokas, vismaz pāris reižu gribējis tajā iekost”, “Sods par braukšanu sabiedriskajā transportā”, “Mūs var glābt aukstums un nabadzība”, “Man tas lēmums ir bijis visu mūžu iekšā”, “Laikam no sākuma jāierauj”.
Kopsim un sargāsim savu skaisto valodu!