Mēs baidāmies zaudēt draugus, ar kuriem puds sāls apēsta un nespējam saņemt drosmi saraut saites attiecībās, kas šķiet sevi izsmēlušas? Turklāt visur bez mitas tiek atkārtots, ka draudzība ir vērtība, kas jāsargā kā acuraugs? Par to ir gan sliktas, gan labas ziņas.
Labā ziņa – kļūstot vecākam, jūsu personība mainās. Jūs kļūstat par citu cilvēku, jūs vairs neesat tāds kā jaunībā. Jūs domājat citādāk, krājas atziņas un spriedumi gan par dzīvi, gan cilvēkiem. Jūsu personība attīstās.
Sliktā ziņa — jums nāksies šķirties no dažiem seniem draugiem tieši šīs personības izaugsmes dēļ. Pārmaiņas — tas ne vienmēr nozīmē, ka būs sliktāk. Reizēm ar gadiem zaudēt draugus drīzāk ir labi, nevis slikti.
1.Pastiprināta modrība
Kļūstot vecākam, jūs sākat vairāk sargāt visu svarīgo un nozīmīgo savā dzīvē. Jums izkristalizējas savi dzīves standarti, cerības un gaidas, jūs visu īpašo savā dzīvē sargājat rūpīgāk nekā jaunībā. Un jūs vairs neesat ar mieru izlikt savu dzīvi publiskai apskatei. Taču ir draugi, kas par visu makti lien dvēselē, lai izķidātu to, ko jūs nevēlaties publiskot. Izvērtējiet, vai jums šādi draugi patiešām ir nepieciešami.
Jauni draugi, kurus iepazīstam brieduma gados, novērtēs to, ko darām un ieklausīsies tajā, ko sakām. Draudzības pamatā ar šiem jauniepazītajiem cilvēkiem būs kopīgas intereses un dzīves uztvere.
2.Dzīve kā ceļojums
Gadiem ritot, aug dzīves pieredze un sapratne, uz kuriem draugiem patiešām var paļauties. Arī mēs paši ik brīdi esam gatavi steigties palīgā sev tuviem cilvēkiem.
Tomēr pienāk brīdis, kad nākas atzīt – daudz kas no tā, kas agrāk šķita svarīgās par visu, tagad ir zaudējis nozīmību. Iespējams, nāksies šķirties no cilvēkiem, kas to nesaprot, lai turpinātu ceļu, turpinātu personības izaugsmi.
3.Apzinātas attiecības
Pat ja ar laiku nāksies zaudēt senus un pārbaudītus draugus, tas nenozīmē, ka vairs nekad dzīvē nesatiksim cilvēkus, kas stāsies viņu vietā, kļūstot par uzticamiem draugiem. Ja attiecības ir sevi izsmēlušas, ja jūtamies nekomfortabli tāpēc, ka zuduši kopīgie mērķi un intereses, nebaidieties doties tālāk viens. Katram cilvēkam ir savs ceļš ejams, un tikai kompānijas dēļ, tikai tādēļ, lai nezaudētu draugus, apstāties savā izaugsmē nedrīkst.
Ar gadiem mēs iepazīstam jaunus cilvēkus, ar kuriem rodas kopīgas intereses un vieno sasniedzami mērķi. Un pagātne, senie draugi, paliek mūsu pieredzes apcirkņos.
4.Laika nozīmība
Jo vecāki mēs kļūstam, jo mazāk laika atliek dzīves baudīšanai. Iespējams, kādam šķitīs, ka tas ir pārspīlēti teikts, taču izvēle ir tikai mūsu pašu rokās. Dzīve var būt aizraujoša arī sirmā vecumā, ja izvēlēsimies cilvēkus, kuri domā tāpat kā mēs. Un ja tiem, kuri bija mums blakus līdz šim, mūsu temps šķiet par ātru, ļausim viņiem palikt pagātnē.
Ir jāsaprot, ka laiks ar gadiem kļūst sevišķi vērtīgs. Turklāt viss, kas notiek, notiek īstajā brīdī. Tas attiecas arī uz cilvēkiem mums apkārt. Ir īstais brīdis padomāt, kuri cilvēki ir mūsu laika vērti, bet kuri to tikai izšķiež.
5.Nicinot neīstumu, melus un izlikšanos
Jaunībā neīstums un liekulība nešķiet nekas peļams. Bērnībā mēs visi mēdzām mazliet tēlot. Mazliet piepušķot, mazliet izlikties – nekas neparasts attiecībās ar draugiem. Taču, kļūstot vecākiem, mums sāk riebties lišķīgums, meli un izlikšanās. Mēs vēlamies, lai attiecībās ar draugiem viss būtu godīgi. Diemžēl daži cilvēki neprot dzīvot bez izlikšanās. Netērēsim savu laiku draugiem, kas par tādiem tikai izliekas.
Bez šaubām, viss iepriekšteiktais nav jāuztver kā aksioma, kā gatava dzīves recepte. Cilvēki ir dažādi, tāpat kā ir atšķirīgi draudzības kritēriji. Tomēr, kļūstot vecākiem, ir svarīgi atcerēties, ka tērēt laiku viltus draugiem un neīstām attiecībām ir pārāk liela greznība. Zaudēt draugus, ja ar tiem vairs nesakrīt uzskati un intereses, nav nekas slikts. Viņu vietā nāk jauni cilvēki.
Avots: Puaro.lv / Psychology Today