Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā apgādā klajā nākusi Harija Tumana grāmata “Antīkie tēli Rīgas ielās”.
Skaistajā un bagātīgi ilustrētajā 576 lappušu izdevumā iekļauts vēstures zinātņu doktora un LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesora daudzu gadu rūpīgu pētījumu rezultāts – Rīga jaunā skatījumā, nevis no mākslas vai vēstures skatpunkta, bet caur antīkās kultūras elementiem tās arhitektūrā. Grāmatas atvēršanas svētki notiks 2.septembrī plkst. 16.00 Raiņa bulvārī 19, 2. stāvā, LU Mazajā aulā.
Profesors Harijs Tumans ir antīkās vēstures, konkrēti – senās Grieķijas un Romas vēstures – speciālists. Kad 2014.gadā daudziem vēsturniekiem tika piedāvāts LU Vēstures un filozofijas fakultātē nolasīt publisku lekciju par brīvi izvēlētu tēmu, kas būtu veltīta Latvijas vēsturei, izņemot historiogrāfiju, profesoram apspriežoties ģimenes lokā, radusies ideja izpētīt neskaitāmos antīkos tēlus, kas redzami uz daudzu Rīgas namu fasādēm.
Autors grāmatas ievadā saka: “Es sāku skatīties uz savu dzimto pilsētu ne tā, kā agrāk, ne tā, kā parasti skatās vidējais statistiskais iedzīvotājs, kurš, ikdienā pārvietojoties no punkta “A” uz punktu “B”, reti paceļ acis augšup, lai aplūkotu arhitektūras skaistumu, un, savu rūpju pārņemts, tikai atzīmē kaut kur apziņas virsējos slāņos, ka tas, ko viņš redz, “ir skaisti”, bet necenšas tajā iedziļināties.
Es sāku skatīties uz Rīgas fasādēm ar tūrista acīm – tā, kā to parasti daru ārzemēs, t. i., apbrīnojot kaut ko jaunu, skaistu un neredzētu. Rīga man atklājās jaunā dimensijā, un es pārsteigts konstatēju, ka ēkas, kurām gadu desmitiem ilgi ikdienā biju skrējis garām uz darbu un no darba, nepievēršot tām nekādu uzmanību, ir ne tikai skaistas (to es jau sen droši zināju, tikai nekad nepievērsu tam uzmanību), bet arī pilnas ar antīkās kultūras elementiem. Izrādījās, ka gandrīz katrā ēkā Rīgas centrā var ieraudzīt kādu antīko tēlu, simbolu vai dekoru.”
Vārds “tēli” grāmatas nosaukumā ir jāsaprot maksimāli plaši; tas iekļauj sevī ne tikai ciļņu un skulptūru figūras, bet arī visu antīkās kultūras formu pasauli, ieskaitot arhitektūras elementus, dekorus un latīņu izteicienus.
Profesors izvirzīja sev uzdevumu ne tikai parādīt antīkā mantojuma klātbūtni Rīgas ielās, bet arī iespēju robežās to izskaidrot un aiz skaistas formas ieraudzīt interesantu saturu, kas veicinātu lasītāju izpratni par mūsu pagātni, dzīves telpu un mums pašiem.
Tematiski visi aplūkojamie objekti iedalīti trīs grupās: antīkās formas arhitektūrā, antīkie tēli un sižeti, dekori un latīņu uzraksti. Atbilstoši šim sadalījumam ir izveidota darba struktūra. Ievadot katru tēmu, stāstīts par attiecīgiem antīkiem prototipiem un to turpmāko dzīvi Eiropas kultūras vēsturē.
Grāmatas beigās pielikumā piedāvāta īsa eseja par slaveno Rīgas tēlnieku Augustu Folcu, kurš ļoti daudz izdarījis mūsu pilsētas izdaiļošanā un radījis visskaistākās antīkos motīvos balstītās skulptūras.
“Lai padarītu tekstu vieglāk uztveramu visiem ieinteresētiem lasītājiem, sekojot savam ieradumam, izvēlējos rakstīt pēc iespējas brīvākā valodā, izvairoties no smagnējuma un pseidoobjektīva pseidozinātniskuma. Kā vienmēr, es pieturos pie principa godīgi atspoguļot faktus, tos nesagrozot un nenoklusējot, taču vienlaikus atļaujoties paust savus vērtējumus un attieksmi,” atzīst profesors Harijs Tumans.
Grāmatas redaktors ir pieredzējušais un rūpīgais Aivars Kļaviņš, korektore – Ieva Zarāne. Grāmatas vāku, vizuālo noformējumu un maketu darinājusi LU Akadēmiskā apgāda talantīgā māksliniece, vairāku grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele” balvu ieguvēja Baiba Lazdiņa.
Par Latvijas Universitāti
Latvijas Universitāte nemainīgi bijusi Latvijas nacionālā, vadošā un ietekmīgākā augstskola. Tā ir lielākā plaša profila universitāte Latvijā, kurai ir nozīmīga vieta ne tikai visas izglītības sistēmas attīstībā, bet arī kopējā valsts ekonomikas izaugsmē. Pašlaik Torņakalnā tiek attīstīts LU Akadēmiskais centrs, kas kļūs par vienu no Ziemeļeiropā modernākajiem studentu un pētniecības centriem. Šobrīd tur atrodas Dabas māja un Zinātņu māja, nākamā durvis vērs Rakstu māja.